Latvija ir gatava uzlabot noteikumus un nosacījumus doktorantiem un akadēmiskajām aprindām, divas jomas, ko valdība ir minējusi kā galvenos trūkumus savā pētniecības sniegumā.
Jaunajos tiesību aktos, kas tiks izdoti šoruden, doktoranti saņems valdības stipendijas vismaz 1000 eiro apmērā mēnesī, aizstājot iepriekšējo uz stipendijām balstīto modeli. Tas tiks papildināts ar universitāšu apņemšanos nodrošināt aptuveni vienādu aktīvu līdzdalību pētniecības projektos.
Vēl viena izmaiņa ir tāda, ka doktoranti ir saistīti ar konkrētiem pētniecības projektiem, kas nozīmē, ka viņi visi ir iesaistīti pētniecībā un attīstībā no pirmās studiju dienas.
Jānis Bīders, kurš pagājušā gada augustā tika iecelts Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, pētniecības un inovāciju departamenta direktora amatā, cer, ka tas pieliks punktu ieilgušajam vājumam.
“Mūsu doktorantūras programmas stagnēja un studiju vietas tika piešķirtas “Tas galvenokārt bija balstīts uz tradīcijām un nebija tieši saistīts ar pētījumu rezultātiem,” viņš teica. “Absolventu skaits ir strauji samazinājies līdz 100 absolventiem gadā. Jaunākie dati liecina, ka esam starp sliktākajām valstīm Eiropā pēc jauno doktora grādu ieguvēju skaita attiecībā pret mūsu iedzīvotājiem.
Nesen atbrīvots Eiropas inovāciju rezultātu pārskats Latvijas doktora grāds ir tikai 25,8% no ES vidējā līmeņa, un viens no galvenajiem trūkumiem min zemo absolventu skaitu.
Biders cer, ka izmaiņas, kas stāsies spēkā no 2024. gada, palielinās pēcdoktorantūras pētnieku skaitu līdz 250 līdz 300 gadā, dodot valstij iespēju nomainīt akadēmisko aprindu skaitu, kas katru gadu aiziet pensijā.
Jaunais valsts algu budžets sākotnēji nāks no Eiropas Reģionālajiem fondiem un Post-Covid Recovery and Resilience Facility, taču Beiders atzina, ka kādā brīdī būs jāpalielina augstākās izglītības budžets, lai segtu šos izdevumus.
Doktora alga 1000 eiro apmērā tika noteikta pirms Covid, un to varētu palielināt, sacīja Biders.
periods
Eiropas Komisija 2018 atskaite Ziņojumā par Latvijas pētniecības finansēšanas sistēmu uzsvērtas problēmas, ar kurām saskaras akadēmiķi, cenšoties iegūt darbu valstī.
“Jaunākās paaudzes saskārās ar grūtībām iekļūt sistēmā jaunu darba vietu trūkuma un akadēmiskās karjeras zemās pievilcības dēļ Latvijā, salīdzinot ar iespējām citās valstīs,” teikts ziņojumā.
Plāni šīs problēmas risināšanai tika izstrādāti jau kādu laiku, taču koronavīrusa (COVID-19) pandēmijas dēļ tie tika atlikti.
Valdības četru punktu plāns īpaši ietver akadēmisko aprindu darbinieku amata vietu ieviešanu. Latvija Eiropā bija rets izņēmums, jo iepriekš šādu pakalpojumu nebija, parasti piedāvājot profesoriem uz sešiem gadiem uz noteiktu laiku noslēgtus līgumus.
Turklāt valdība vēlas palielināt profesoru algas un radīt labāku līdzsvaru starp mācību un pētniecības pienākumiem.
Beiders atzīmēja, ka šīs izmaiņas atbilst plašākai kustībai Eiropā, lai reformētu pētniecības profesijas. Šā gada jūlijā Eiropas Komisija Paziņot Nesaistoša trīsvirzienu pieeja akadēmiskās karjeras uzlabošanai ietver efektīvāku pētnieku karjeras uzraudzību, izmantojot novērošanas centru; Atjaunināta harta pētniekiem. Kompetenču sistēma ietver septiņas jomas, kurās pētniekiem ir jāattīsta savas prasmes.
“Raugoties uz Eiropas Komisijas veiktajiem jaunajiem pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot pētnieku karjeras iespējas un darba apstākļus, jo īpaši attiecībā uz jaunajiem pētniekiem, tas noteikti ir saistīts ar situāciju, ar kuru mēs saskaramies,” sacīja Biders.
Latvijas P&A intensitāte – pētniecībai un attīstībai izlietotā summa, kas izteikta kā daļa no IKP – ir viena no zemākajām ES – tikai 0,74%. ES vidējais rādītājs ir 2,3%. Tas veicina investīciju trūkumu augstākajā izglītībā, pētniecības institūtos un universitātēs.
Valdības mērķis vidējā termiņā ir palielināt pētniecības un attīstības intensitāti līdz vismaz 1,5%, tostarp paaugstinot šī procenta publisko daļu no 0,25% uz 0,5%.
“Šie mērķi ir ambiciozi, ja paskatāmies uz to, kur esam šobrīd, taču, protams, ja salīdzināsim sevi ar Eiropas valstu vidējo līmeni, mēs atklāsim, ka tie joprojām ir daudz zemāki par to,” sacīja Biders.
Vēl viena joma, kurā nepieciešami uzlabojumi, ir ziņošana par pētniecības un attīstības datiem, kas bieži vien trūkst privātajā sektorā, jo daudzi uzņēmumi to uzskata par papildu administratīvo slogu. Tas ir jāmaina, sacīja Beders, un tas ļautu precīzāk atspoguļot Latvijas vietu Eiropas kontekstā.
Lietas mainās. Šogad valdība pētniecības un attīstības budžetā iesūknēja papildu 20 miljonus eiro, kas ir lielākais pieaugums kopš 2007. gada.
Beiders ir optimistisks, ka Latvija ir uz pareizā ceļa, lai uzlabotu savu pētījumu rezultātus.
“Šobrīd mēs redzam šīs pozitīvās tendences, jo īpaši attiecībā uz mūsu pētnieku kopējo produktivitāti,” viņš teica. “Bet, protams, mēs esam tālu no mūsu izaugsmes mērķu sasniegšanas, un ir daudz darāmā.”
