Latvija pieņem ilgi gaidīto holokausta kompensācijas likumu

Latvijas parlaments ceturtdien pieņēma holokausta kompensācijas likumprojektu, kas ietver kompensācijas par zaudētajiem ebreju īpašumiem un finansējumu Otrā pasaules kara laikā gandrīz pilnībā iznīcinātās ebreju kopienas atdzīvināšanai Baltijas valstī.

Pēc gadiem ilgas strīdēšanās par šo jautājumu Pārstāvju palāta, kurā ir 100 deputātu vietas, likumprojekta galīgajā lasījumā nobalsoja ar 64 pret 21, lai apstiprinātu Labas gribas kompensācijas likumu Latvijas Ebreju kopienai.

Latvijas Ebreju kopienu padomes vadītājs Arkādijs Suharenko atzinīgi novērtēja likumdevēju sperto “vēsturisko soli”.

“Šī procesa izbeigšana parāda, ka pat 77 gadus pēc holokausta beigām nekad nav par vēlu panākt taisnīgumu,” viņš teica.

2005.gadā sākās ieilgušās sarunas, iesaistot Pasaules ebreju reparācijas organizāciju (WJRO), Latvijas ebreju pārstāvjus un valdības iestādes. Sarunās piedalījās arī ASV un Izraēla.

Likumprojekts atļauj tērēt 40 miljonus eiro (45 miljonus ASV dolāru) 10 gadu laikā, lai atdzīvinātu 9500 cilvēku lielo Latvijas ebreju kopienu, sniegtu sociālu un materiālu palīdzību holokaustā izdzīvojušajiem, finansētu ebreju skolas, kā arī atjaunotu ēkas un kultūras projektus.

“Mēs (Ebreju) kopienai tagad ceram pāršķirt lapu un aizvērt Otrā pasaules kara un tā mantojuma grāmatu,” ziņu aģentūrai The Associated Press sacīja Latvijas Ebreju kopienas kompensācijas fonda vadītājs Dmitrijs Krupņikovs. “Būtu ļoti labi to atstāt aiz muguras. Mums ir daudz lietu, kas jārisina pašreizējos apstākļos, kādos mēs šeit atrodamies.”

Tvītojas ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Uzslava par Latvijas “turpināto darbu holokausta piemiņas saglabāšanā un izglītības par šo tumšo vēstures posmu veicināšanā”. Blinkens sacīja, ka likuma pieņemšana “demonstrē patiesu apņemšanos cīnīties pret īpašuma zādzībām holokausta laikmetā”.

Arī WJRO galvenais operatīvais vadītājs Gideons Teilors atzinīgi novērtēja tiesību aktus.

“Šodien pieņemtie tiesību akti ir patiess apliecinājums unikālajai traģēdijai, kas piemeklējusi ebrejus Latvijā, un spēcīgs Latvijas labas gribas apliecinājums pret savu ebreju kopienu un Latvijas holokaustu pārdzīvojušajiem,” teikts Teilora paziņojumā ziņu aģentūrai The Associated Press.

READ  Saša Stefanoviča pievienojas BoilermakersCountry.com, lai iknedēļas 30 minūtes ilgotu apraidi

Latviju 1940. gada jūnijā okupēja padomju Sarkanā armija, kuru gadu vēlāk padzina nacistiskās Vācijas spēki. 1944. gada beigās Latviju atguva Maskava, un valsts palika Padomju Savienības sastāvā līdz neatkarības iegūšanai 1991. gadā.

Latvijā pirms Otrā pasaules kara dzīvoja aptuveni 95 000 ebreju. Nacistu okupācijas laikā plaukstošā sabiedrība cieta lielus zaudējumus. Līdz brīdim, kad Sarkanā armija atkaroja Latviju, aptuveni 90% valsts ebreju bija miruši.

Gandrīz pilnīgas iznīcināšanas dēļ ebreju kopienas locekļi nevarēja atgūt sev piederošos īpašumus 1940. gada jūnijā, kad Latvijā sākās pirmā padomju okupācija. Īpašumu vispirms sagrāba Padomju Savienība, pēc tam to sagrāba nacisti, atkal nacionalizēja Padomju Savienība un vēlāk kļuva par Latvijas valsts īpašumu.

Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvija pieņēma likumus par nacionalizēto īpašumu atdošanu. Bet lieta palika neatrisināta un vairs nebija neviena, kas apgalvotu ebreju izcelsmi. Likumā paredzētā atlīdzība attiecās uz Latvijas, 2,8 miljonu iedzīvotāju valsts, “labticības kompensāciju” par neatmaksājamiem ebreju īpašumiem.

Mēs neprasīsim īpašumu atdot,” sacīja Krupņikovs. Atgriezt tos 25 gadus pēc privatizācijas beigām nav iespējams. Kāds to izmanto, kāds atjauno, kāds uzlabo. Būtu nekorekti atņemt viņiem šo īpašumu.

Likumdošanā teikts, ka Latvijas valsts nav atbildīga par holokaustu Latvijas okupācijas laikā un par padomju okupācijas režīma rīcību.

Vairākas desmitgades pēc holokausta daudzas Eiropas valstis veica pasākumus, lai kompensētu pirmskara ebreju saimnieku ģimenēm, lai gan aina ir ļoti dažāda.

Polijā, kurā pirms Otrā pasaules kara dzīvoja aptuveni 3,5 miljoni ebreju un kurā tajā laikā bija lielākais ebreju skaits Eiropā, nebija pieņemti nekādi tiesību akti, kas regulētu īpašuma restitūciju vai kompensāciju nodrošināšanu pirmskara īpašniekiem.

Daudzos gadījumos nacistu atņemtos īpašumus nacionalizēja Polijas komunistiskais režīms. Lielākā daļa no tiem, kuriem tika atņemtas tiesības, nebija ebreji, taču šī problēma ir ļoti svarīga Polijas attiecībās ar Izraēlu un ASV.

READ  NHL Olimpiskā komanda aizliedz Blue Jackets piedalīties sacensībās Pekinā

Polija pagājušajā gadā pieņēma likumu, kas ierobežo holokaustu izdzīvojušo vai viņu pēcnācēju tiesības atgūt īpašumu. Tas ir izraisījis lielu diplomātisko krīzi ar Izraēlu, kas vēl nav atrisināta.

___

Vanessa Gera un Monika Sislowska Varšavā, Polijā, piedalījās šajā stāstā.

Jasmine Cole

"Profesionāls popkulturālists. Nedziedināms pārtikas zinātnieks. Analītiķis. Ārkārtējs lasītājs. Tipisks sociālo mediju fanātiķis. Čivināt cienītājs."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top