Latvija pārvervēs militārpersonas, lai samazinātu Krievijas uzbrukuma risku

  • Latvija pirmdien paziņoja, ka tuvāko gadu laikā plāno atkārtoti piesaistīt militārpersonas.
  • Valsts aizsardzības ministrs sacīja, ka iesaukšana iesaukšanā samazinās Krievijas uzbrukuma risku.
  • Eiropas valstis gatavojas iespējamai Krievijas agresijai pēc Putina iebrukuma Ukrainā.

Latvijas Aizsardzības ministrija pirmdien paziņoja, ka Baltijas valsts atkārtoti iesaista savus militāros spēkus, lai atvairītu Krievijas uzbrukumu – Krievija izraisīja neprovocētu iebrukumu Ukrainā.

Ministrija paziņojumā paziņoja, ka vīriešu vecumā no 18 līdz 27 gadiem obligātā vervēšana notiks pakāpeniski nākamo piecu gadu laikā un ka brīvprātīgās militārās mācības būs pieejamas pēc iespējas ātrāk 2023.gada sākumā.

“[The] Latviešiem ir jāsaprot, ka, lai izdzīvotu, mums vienkārši jāpalielina to iedzīvotāju īpatsvars, kuri ir ieguvuši militāro apmācību un ir gatavi piedalīties kaujā. Aizsardzības ministrs Artis Pabrikss sacīja a paziņojums, apgalvojums.

Latvija – gan NATO, gan Eiropas Savienības dalībvalsts – militāro iesaukšanu atcēla 2007.gadā un tajā ir tikai daži tūkstoši aktīvo karavīru un Zemessardze, liecina euronews.

Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka “piecu gadu laikā plāno palielināt Latvijas kaujas spējīgo iedzīvotāju īpatsvaru nacionālajos bruņotajos spēkos līdz 50 000. No tiem 14 000 karavīru veidos aktīvā dienesta vienības, bet 16 000 pievienosies Zemessardze un 20 000 pievienosies Zemessardzei. rezervē”.

Taču Papriķis sacīja, ka Krievijas kara “drošības sekas” Ukrainā “ir novedušas pie daudziem jauniem izaicinājumiem” un “lai tos pārvarētu, mums ir jāstiprina savas kaujas spējas un jāattīsta armijas rezerve”.

Dienestā esošajiem vīriešiem tas būs jādara gadu, ieskaitot mēnesi atvaļinājuma, un viņi piedalīsies trīs mēnešu pamatapmācībās un vēl trīs mēnešus specializētajos kursos.

Aizsardzības ministrija norādīja, ka viena vecuma sievietes varētu arī izvēlēties dienēt brīvprātīgi, un visi karavīri nopelnītu līdz 400 eiro mēnesī.

READ  Uzņēmējdarbības vide martā palielinājās visās nozarēs

Krievijas prezidenta Vladimira Putina neizprovocētais karš pret Ukrainu, kas ir nogalinājis tūkstošiem cilvēku un atstājis miljoniem cilvēku, ir izraisījis seismiskas un tālejošas pārmaiņas ģeopolitikā.

Pagājušajā mēnesī Eiropas Savienība oficiāli apstiprināja Ukrainu kā kandidātvalsti, lai pievienotos blokam, savukārt NATO aicināja Somiju un Zviedriju pievienoties militārajai aliansei.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top