Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūdus sacīja, ka Kanādas kolēģis viņam apliecināja, ka Kanāda plāno sasniegt NATO izvirzīto mērķi tērēt aizsardzībai 2% no IKP.
Intervijā, kas tika pārraidīta svētdien, Sprūdes sacīja CTV jautājumu perioda vadītājai Vasijai Kapelosai, ka viņam ir “pilnīga pārliecība”, ka Kanāda plāno sasniegt tēriņu mērķi pēc Kanādas aizsardzības ministra Bila Blēra apliecinājumiem.
Kanāda jau ilgu laiku ir saskārusies ar spiedienu izpildīt alianses desmitgadi seno solījumu aizsardzībai tērēt 2 procentus no iekšzemes kopprodukta, savukārt dažas NATO amatpersonas nesen ir panākušas tālāku virzību, sakot, ka Kanāda ir vienīgā grupas dalībniece, kurai nav noteikts termiņš. . Ar to.
Kanāda kopā ar citām NATO dalībvalstīm līgumu par izdevumiem parakstīja 2014. gadā un dubultoja savus centienus pagājušajā vasarā, kad 2 procentu mērķis kļuva par minimālo prasību.
Federālā valdība ir turpinājusi uzstāt uz saviem plāniem sasniegt mērķi, taču nekad nav noteikusi laika grafiku.
Divās intervijās, kas pagājušajā mēnesī tika pārraidītas CTV jautājumu periodā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un ASV vēstniece NATO Džuliana Smita sacīja Kapelosam, ka sagaida, ka Kanāda noteiks datumu.
Smits arī sacīja, ka mērķa datuma trūkums ir zīme, ka Kanādai “trūkst apņemšanās”, ko vēlas redzēt sabiedrotie.
Taču uz jautājumu, vai Kanāda ir garantējusi, ka tas sasniegs 2 procentus, Sprūdes atbildēja “jā”.
“Jā, esmu apstiprinājis savas ambīcijas kaut kad sasniegt mērķi,” viņš sacīja Kapellosam, apmeklējot Otavu šonedēļ.
Latvija 2022.gadā aizsardzībai tērēja aptuveni 2,3 procentus no IKP, saskaņā ar NATO datiem, kas ir devītā alianses 31 dalībvalsts vidū, un plāno “ļoti drīz” virzīties uz 3 procentiem,” sacīja Sprūdes.
Viņš piebilda, ka, runājot par koalīcijas gatavību, kā arī par uzticību iepriekšminētajai koalīcijai, 2% ir “svarīgi”.
Lai gan vēl nav noteikts laiks alianses mērķa sasniegšanai, Kanādas federālā valdība kā indikatorus aizsardzības izdevumu palielināšanai minējusi saistības palielināt finansējumu NORAD, plānus iegādāties iznīcinātājus F-35, kā arī pastiprinātu klātbūtni Latvijā. .
Runājot par Kanādas militāro klātbūtni Latvijā, Kanādas ieguldījums NATO ir “augsti novērtēts”, sacīja Sprūdes.
Viņš teica: “Šajā ziņā vissvarīgākais ir tas, ka ir apņemšanās un ambīcijas sasniegt (divus procentus).” “Un, protams, šajā gadījumā Kanādas valdībai un Kanādas sabiedrībai ir jānosaka arī optimālais laika grafiks.”
Saskaņā ar NATO datiem Kanāda pagājušajā gadā aizsardzībai iztērēja gandrīz 1,4 procentus no iekšzemes kopprodukta, ierindojot to 25.vietā no 31 dalībvalsts. Tā kā Kanādai ir augstāks IKP salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm, Kanāda ierindojas septītajā vietā pēc faktiskajiem izdevumiem ASV dolāros.
Sprūdes arī pārrunāja Kanādas militāro misiju Latvijā, kas, viņaprāt, liecina par Kanādas “simbolisko un praktisko solidaritāti ar NATO” un iespēju paplašināt šos centienus, lai palielinātu Kanādas karavīru skaitu valstī.
Latvijas aizsardzības ministrs sacīja, ka pastāv “abpusējas garantijas”, ka abas valstis ir uz pareizā ceļa ar ceļvedi paplašināt šo misiju līdz 2026.gadam.
Ar failiem no CTV vecākās jautājumu perioda producentes Stefānijas Ha
