Latvija un ASV parakstīja līgumu par piekrastes pretraķešu aizsardzības sistēmu Naval Strike iegādi.
Latvijas Aizsardzības ministrijas paziņojums presei
Piektdien, 8.decembrī, aizsardzības ministrs Andris Sprūdes un Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Viņa Ekselence Kristofers Robinsons paziņoja par vienošanos par Norvēģijas kompānijas Kongsberg ražoto krasta pretraķešu aizsardzības sistēmu Naval Strike iegādi. amerikāņu ražotājs Raytheon.
“Mēs augstu novērtējam ASV ieguldījumu mūsu nacionālajā drošībā laikā, kad pasaule saskaras ar dažādiem ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Jūras piekrastes pretraķešu aizsardzības sistēmas paplašinās nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pieejamo spēju klāstu un spēlēs būtisku lomu mūsu valsts attīstībā. Tie ļaus mums aizsargāt mūsu piekrastes zonu un kuģu ceļu drošību. Šīs sistēmas vajadzības gadījumā būs pieejamas arī alianses kolektīvajai aizsardzībai. sacīja aizsardzības ministrs Andress Sprūdes.
“Ar šodienas paziņojumu mēs atzīmējam nozīmīgu pavērsienu ilgtermiņa drošības sadarbībā starp ASV un Latviju. Krievijas brutālā agresija pret Ukrainu ir parādījusi, ka demokrātiskām valstīm ir jābūt vienotām savas suverenitātes, vērtību un brīvības sargāšanā. ASV lepojas ar iespēju atbalstīt Latviju tās aizsardzības spēju veidošanā”. Apstiprināja ASV vēstnieks Kristofers Robinsons.
Iepirkuma kopējās izmaksas sasniegs 105 miljonus ASV dolāru. Tāpat ASV sniegs ievērojamu finansiālu atbalstu Naval Strike piekrastes aizsardzības sistēmu iegādei, sedzot 70% no kopējām izmaksām, bet Latvija segs atlikušos 30% no saskaņotajām izmaksām.
Piekrastes aizsardzības raķešu sistēma Naval Strike var uzbrukt mērķiem jūrā un uz sauszemes līdz 185 kilometru attālumā. Šīs sistēmas izmanto arī citas NATO dalībvalstis, piemēram, ASV, Polija, Vācija, Norvēģija, Rumānija, Lielbritānija, Kanāda un Nīderlande.
Naval Strike piekrastes aizsardzības sistēmas tiks piegādātas 2027. gadā.
Kā ziņots iepriekš, 2022.gada aprīlī Saima (Latvijas Saeima) pieņēma grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā. Saskaņā ar likumu valsts aizsardzības izdevumi tiks pakāpeniski palielināti līdz 2,5% no prognozētā gada IKP līdz 2025. gadam. Turklāt saskaņā ar nacionālo bruņoto spēku raķešu spēju programmu prioritārās spējas ietver jūras raķešu piekrastes aizsardzības sistēmas un vidējo distances pretgaisa aizsardzība. Sistēmas un artilērijas sistēmas. Šiem mērķiem apstiprinātais papildu finansējums, salīdzinot ar sākotnējiem plāniem, nacionālo bruņoto spēku vitālo spēju attīstības procesu paātrinās par aptuveni pieciem gadiem.
-beigas-
Jūras ziņu komentāri:
Līdz šim no zemes palaisto NSM ir iegādājušās Polija un Amerikas Savienotās Valstis (NMESIS). Rumānija Un Latvija. Polija bija pirmā NSM ārzemju lietotāja un pirmā piekrastes aizsardzības versijā.
Latvija ir pēdējā NATO valsts, kas pievienojusies “NSM klubam”. Pretkuģu raķeti līdz šim izvēlējusies Norvēģijas flote. PolijaMalaizija, Vācija un ASV (katrai no tām). Amerikas flote Un ASV jūras kājnieku korpuss), Rumānija, Kanāda, Austrālija, Spānija, Apvienotā Karaliste, Holande Un Beļģija.
Šie panākumi pamudināja Kongsbergu to darīt Palieliniet savu ražošanas jaudu Par raķeti.
