Kristīne Lagarda pastiprina ECB pretinflācijas vēstījumu – Irish Times

Kristīne Lagarda. Eiropas Centrālās bankas vadītājs sacīja, ka Eiropas Centrālā banka rīkosies “stingrā un ilgtspējīgā veidā”, lai cīnītos pret rekordlielo inflāciju eirozonā, īpaši, ja ir pazīmes, kas liecina, ka patērētāju un uzņēmēju vidū strauji pieaugs cenu gaidas.

“Eirozonas inflācija ir nevēlami augsta, un sagaidāms, ka tāda tā arī paliks vēl kādu laiku,” savā ikgadējā forumā Sintrā, Portugālē otrdien sacīja Eiropas Centrālās bankas vadītājs, stingrāk komentējot cenu pieaugumu. “Tas ir liels izaicinājums mūsu monetārajai politikai.”

“Inflācijas spiediens paplašinās un pastiprinās,” piebilda Lagarda. Viņa sacīja, ka algu pieaugums eirozonā šogad sagaidāms dubultā līdz 4 procentiem, piebilstot, ka piegādes vājās vietas, visticamāk, turpināsies un nekas neliecina, ka enerģijas un preču cenu kāpums beigsies saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Eiropas Centrālā banka plāno sākt procentu likmju paaugstināšanu jūlijā pirmo reizi kopš 2011. gada, un Lagarda otrdien palika pie bankas plāna sākt ar ceturtdaļprocentpunkta pieaugumu pirms lielākas kustības septembrī, ja vien netiks panākts straujš uzlabojums. inflācijas gaidas. .

Banka arī pārtrauks iepirkt vairāk obligāciju no piektdienas, reaģējot uz eirozonas rekordaugsto gada inflāciju 8,1 procenta apmērā maijā, kas četrkāršo Eiropas Centrālās bankas noteikto 2 procentu mērķi.

Lai gan lielākā daļa Rietumu centrālo banku ir sākušas paaugstināt procentu likmes, ECB noguldījumu likme saglabājas mīnus 0,5% līmenī, lai gan tā ir paziņojusi, ka sagaida, ka šī likme septembrī pieaugs virs nulles.

Lagarda sacīja, ka ECB ir jārīkojas “pārliecināti un ilgtspējīgi, iekļaujot mūsu pakāpeniskuma un diskrētuma principus” – pāreja no viņas iepriekšējiem komentāriem, kas vairāk koncentrējās uz apņemšanos tikai “pakāpeniski” paaugstināt likmes.

ECB prezidents sacīja, ka pastāv “acīmredzami apstākļi, kuros gradācija nebūtu piemērota”. Tie ietvēra inflācijas gaidu “atcelšanu” vai “pastāvīgu resursu ierobežojošā ekonomiskā potenciāla zudumu”, piemēram, to, ko izraisīja Krievijas energoapgādes pārtraukšana Eiropai, un viņiem būtu “jāatlasa izmitināšana, lai novērstu draudus pašpiepildošā spirāle”.

Eirozonas procentu likmju veidotāji saskaras ar sarežģītu līdzsvaru starp gandrīz desmit gadus ilgās ļoti vaļīgās monetārās politikas atcelšanu, lai risinātu augstās likmes, vienlaikus cenšoties izvairīties no jaunas parādu krīzes Eiropā pēc tam, kad aizņēmumu izmaksas strauji pieauga vājākās valstīs, piemēram, Itālijā.

Daži vanagu likmju noteicēji jūlijā plāno panākt lielāku likmju paaugstināšanu par 50 bāzes punktiem, ja cenu spiediens turpinās pieaugt. “Ja mēs redzam, ka situācija pasliktinās, ka inflācija ir augsta un mēs redzam negatīvas ziņas attiecībā uz inflācijas prognozēm, tad, manuprāt, kāpuma iepriekšēja ielāde būtu saprātīga iespēja,” sacīja Martis Kazāks, Inflācijas prezidents. Latvijas Centrālā banka. Bloomberg televīzija.

Šomēnes Eiropas Centrālā banka sasauca ārkārtas sanāksmi, lai paziņotu par paātrinātu darbu pie jauna instrumenta, lai novērstu atšķirības reģiona obligāciju tirgos, jo tā mēģināja nepieļaut aizņēmumu izmaksu pieaugumu tik augstu, ka tās varētu izraisīt finanšu krīzi.

Nesniedzot jaunu informāciju par plānoto jauno instrumentu, Lagarda sacīja, ka tam “jābūt efektīvam, vienlaikus samērīgam un pietiekamiem drošības pasākumiem, lai saglabātu dalībvalstu virzību uz pareizu fiskālo politiku”.

Viņa sacīja, ka varētu izveidot jaunu “pret mazumtirdzniecības” obligāciju pirkšanas instrumentu, lai tos nošķirtu no citiem monetārās politikas instrumentiem un izvairītos no iejaukšanās vienam ar otru. “Nav kompromisa starp šī jaunā instrumenta ieviešanu un politikas nostājas pieņemšanu, kas nepieciešama, lai stabilizētu inflāciju līdz mūsu mērķim. Faktiski viens nodrošina otru.”

No jūlija sākuma, pēc Lagarda teiktā, Eiropas Centrālā banka sāks risināt jebkādu “nepamatotu sadrumstalotību” obligāciju tirgos, izmantojot elastību veidā, kā tā reinvestē obligāciju ieņēmumus, kuriem tuvojas dzēšanas termiņš, savā iegādāto aktīvu portfelī 1,7 triljonu eiro vērtībā, lai neitralizētu ietekmi. Koronavīrusa pandēmija.

Ekonomisti bažījas, ka augstākas procentu likmes var novest eirozonas ekonomiku sāpīgā stagflācijas periodā, īpaši, ja Krievija turpinās ierobežot dabasgāzes piegādes un liks valdībām racionalizēt enerģijas piegādes rūpniecībai.

Mājsaimniecību pirktspējas samazināšanās augstās inflācijas dēļ varētu negatīvi ietekmēt pieprasījumu un “pārbaudīt darba tirgus noturību un, iespējams, bremzēt gaidāmo darbaspēka ienākumu pieaugumu”, sacīja Lagarda.

Taču viņa piebilda, ka, lai gan Eiropas Centrālā banka samazināja izaugsmes prognozi šā mēneša sākumā, tā joprojām sagaida “pozitīvus izaugsmes tempus, pateicoties iekšzemes rezervēm pret izaugsmes tempa zudumu”. – Autortiesības The Financial Times Limited 2022