Krievu ūdenslīdēji pārbauda bojājumus Krimas tiltam, kuru skāra sprādziens

Krievijas ūdenslīdējiem svētdien bija jāizpēta postījumi, ko nodarījis spēcīgs sprādziens tiltā uz Krimas ceļa un dzelzceļa, kas ir majestātisks simbols Maskavas veiktajai pussalas aneksijai un galvenais tās spēku piegādes ceļš. Kaujas Ukrainas dienvidos.

Sestdien uz tilta pār Kerčas šaurumu notikušais sprādziens izraisīja priecīgas ziņas no Ukrainas amatpersonām, taču neviens atbildību nav uzņēmies. Krievija uzreiz nenoskaidroja savu atbildību par sprādzienu, jo attēlos bija redzama puse tilta ceļa posma bombardēšana, bet otra puse joprojām ir saistīta ar to.

Vietējās ziņu aģentūras ziņoja, ka Krievijas vicepremjers Marats Hosnoļins sacīja, ka ūdenslīdēji darbu sāks no rīta, un paredzams, ka detalizētāka apsekošana virs ūdenslīnijas tiks pabeigta līdz dienas beigām.

“Situācija ir pārvaldāma… tā ir nepatīkama, taču tā nav letāla,” žurnālistiem sacīja Krievijas Krimas gubernators Sergejs Aksjonovs. “Protams, jūtas ir pacēlušās un ir veselīga vēlme atriebties.”

Krievijas Transporta ministrija paziņoja, ka kravas vilcieni un tālsatiksmes vilcieni pāri Krimas tiltam svētdien kursēja saskaņā ar grafiku. Sestdien, aptuveni desmit stundas pēc sprādziena, satiksme uz ierobežotiem ceļiem atsākās.

Aksionovs sacīja, ka pussalā degviela bija mēnesi un pārtika vairāk nekā divus mēnešus. Krievijas Aizsardzības ministrija sestdien paziņoja, ka tās spēki Ukrainas dienvidos varētu iegūt “pilnu apgādi” pa esošajiem sauszemes un jūras ceļiem.

Krievija 2014.gadā atņēma Ukrainai Krimu, un pēc četriem gadiem prezidents Vladimirs Putins ar lielu uzrunu atklāja 19 kilometrus garo tiltu, kas savieno reģionu ar tās transporta tīklu.

Kijeva pieprasa, lai Krievijas spēki pamestu Melnās jūras pussalu, kā arī ukraiņu zemes, kas februārī tika ieņemtas Putina iebrukumā.

Pagaidām nav skaidrs, vai sestdien notikušais sprādziens bija tīšs uzbrukums, taču postījumi šai ievērojamajai struktūrai tika nodarīti saistībā ar Krievijas sakāvi kaujas laukā, un tas var vēl vairāk apvainot ievainojumus no Kremļa pārliecības, ka konflikts drīzumā tiks plānots.

Citur apšaudē Ukrainas dienvidaustrumu pilsētā Zaporožje agrā svētdienas rītā dzīvību zaudēja vismaz 12 cilvēki, bet 49 cilvēki tika hospitalizēti, tostarp seši bērni, paziņoja Ukrainas amatpersonas.

Zaporožjes apgabala gubernators Oleksandrs Staruhs sacīja, ka nakts laikā daļēji nopostīta deviņu stāvu ēka, bet 12 Krievijas raķešu uzbrukumos saplakušas un vēl vairāk cietušas piecas citas daudzdzīvokļu mājas.

Reuters nevarēja neatkarīgi pārbaudīt ziņojumus.

Zaporožjes pilsēta, kas atrodas aptuveni 52 km attālumā no Krievijas kontrolētās un Eiropā lielākās atomelektrostacijas, pēdējo nedēļu laikā ir atkārtoti bombardēta.

galvenā artērija

Tilts pār Kerčas šaurumu ir galvenā Krievijas spēku artērija Ukrainas dienvidos, kur tie kontrolē lielāko daļu Hersonas apgabala un lielu daļu Zaporožžas apgabala, kā arī Sevastopoles ostu, kurā atrodas Krievijas Melnās jūras flote.

Krievijas amatpersonas paziņoja, ka sprādzienā agrā sestdienas rītā gājuši bojā trīs cilvēki. Tilta augšējā līmenī aizdegās septiņi vagoni, kas veda degvielu no vilciena ar 59 vagoniem, kas devās uz pussalu.

Šodien, sestdien, Krievijas Federālā pretterorisma aģentūra paziņoja, ka uz tilta ceļa eksplodējusi kravas automašīna. Viņa sacīja, ka divi no tiltiem ir daļēji sabrukuši, bet arka, kas stiepjas pa kanālu, caur kuru kuģi pārvietojas starp Melno jūru un Azovas jūru, nav bojāta.

Krievijas ieceltais Hersonas apgabala direktora vietnieks Kirils Strimosovs sociālajos tīklos paziņoja, ka, lai gan sprādziens “armijas apgādi īpaši neietekmēs”, problēmas būs ar Krimas loģistiku.

Sprādziens notika dienu pēc Putina 70. dzimšanas dienas un sakrita arī ar trešo augsta ranga Krievijas militārpersonu iecelšanu amatā nedēļas laikā. Maskava iecēla gaisa spēku ģenerāli Sergeju Sorovikinu, lai uzņemtos vadību par iebrukuma centieniem.

Ziņojuši Makss Hunders, Džonatans Lendejs un Reuters Desk.

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.