Dažas dienas pēc tam, kad Vladimiram Putinam tika izdots starptautisks aresta orderis par iespējamiem kara noziegumiem Ukrainā, Sji Dzjiņpina pirmā valsts vizīte Maskavā pēdējo četru gadu laikā ir apliecinājums Ķīnas līdera apņēmībai pret Krievijas prezidentu, taču tai ir arī jārāda sarkanās līnijas attiecībā uz Vils: Pagājušajā gadā pāris sauca “Partnerattiecības bez robežām”.
Putins, kurš nedēļas nogalē pēc Starptautiskās Krimināltiesas ordera izaicinoši devās uz okupēto Ukrainas teritoriju, cer, ka Sji trīs dienu vizīte no pirmdienas leģitimizēs viņa iebrukumu Ukrainā un Ķīna varētu solīt materiālu atbalstu, lai palīdzētu tās militārpersonām cīnīties pret to. .
Taču ir pazīmes, kas liecina, ka Sji joprojām būs modrs attiecībā uz iespējamām izmaksām draudzībai ar Krievijas līderi, īpaši Eiropā, kur Pekina cenšas veicināt tirdzniecību pēc tam, kad tās koronavīrusa politika pagājušajā gadā sagrāva tās ekonomiku. Un, neskatoties uz ASV brīdinājumiem, ka Ķīna apsver iespēju sūtīt ieročus Krievijai, pagaidām ir maz pierādījumu par ievērojamām ieroču plūsmām starp abām valstīm.
Pēc brauciena uz Maskavu Krievijas prezidents var nosaukt Putina ienaidnieku – Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski, norāda kāds ar šo lietu pārzinošs cilvēks. Tas būtu pirmais tiešais kontakts starp Sji un Zelenski kopš plašā iebrukuma un zīme ierobežojumiem, ko Ķīna saskata savā aliansē ar Krieviju laikā, kad Pekina vēlas apliecināt savas kā potenciālās miera uzturētājas pilnvaras.
“Es domāju, ka viņš piezvanīs,” sacīja Ju Ji, Chatham House vecākais pētnieks Ķīnai Āzijas un Klusā okeāna programmā. “Ķīna vienkārši nevar kļūt par konkurentu gan ASV, gan Eiropai.”
Pekinas ciešās attiecības ar Maskavu, neskatoties uz karu, ko analītiķi nodēvējuši par “prokrievisku neitralitāti”, kaitē tās stāvoklim Eiropā. Lai gan Ķīnas pagājušā mēneša nostājas dokuments par iespējamo izlīgumu Ukrainā Rietumos tika uztverts ar skepsi, tas ir veids, kā Pekina mainīt savu pozīciju un redzēt, kā konflikts attīstās, norāda analītiķi.
Sji uzdevums ir līdzsvarot šīs bažas ar priekšrocībām, ko sniedz ciešākas attiecības ar Maskavu laikā, kad pieaug spriedze ar ASV un to sabiedrotajiem.
sacīja Sidnejas Jaundienvidvelsas universitātes Ķīnas un Krievijas attiecību eksperts Aleksandrs Koroļevs.
Viņš piebilda, ka “Ķīnai būs vajadzīga Krievija tās nenovēršamajā konfrontācijā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir kļuvusi ļoti reāla”, atsaucoties uz ciešajām militārajām attiecībām starp abām valstīm un nepieciešamību Pekinai sagatavot alternatīvus energoapgādes ceļus gadījumam. naftas imports, ko transportē pa jūru no Tuvajiem Austrumiem. Tas tika aizliegts jebkurā sadursmē ar ASV par Taivānu.
Eiropai un ASV ieviešot bargas sankcijas Krievijai, Ķīnas tirdzniecība ar tās kaimiņvalsti pēdējā gada laikā ir pieaugusi par 34,3 procentiem līdz rekordlielam 1,28 triljoniem renminbi, liecina ķīniešu dati. Valsts kontrolēti mediji. Paredzams, ka šogad dabasgāzes imports no Krievijas pieaugs par trešdaļu.
Tirdzniecība ar Pekinu ir devusi Krievijai ekonomisku glābšanas līniju, kompensējot dažus zaudētos naftas pārdošanas apjomus ASV un Eiropai un nodrošinot tādu svarīgu Rietumu komponentu nomaiņu kā mikroshēmas, piektās paaudzes iekārtas un rūpnieciskās iekārtas.
“[The Chinese] Mēs saprotam, ka viņiem šis ir ļoti izdevīgs brīdis, lai iegrūstu Krieviju dziļāk savās kabatās. “Viņiem ir milzīga ietekme,” sacīja Kārnegi Starptautiskā miera fonda vecākais līdzstrādnieks Aleksandrs Gabovs.
Putina karu kā daļu no plašāka konflikta ar Rietumiem ir tuvinājusi abas valstis. Analītiķi uzskata, ka Krievija ir noderīgs partneris Ķīnas centienos atspiesties pret ASV “hegemoniju”. Krievijas ietekmīgais Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs pilnībā atbalstīja Pekinas nostāju Taivānas jautājumā, pagājušajā mēnesī tikoties ar Ķīnas augstāko diplomātu Vanu Ji.
“Krievijai tie ierobežojumi, kas bija iepriekš, ir zuduši,” sacīja Gabojevs. “Putins ir apsēsts ar šo karu, partnerattiecības sniedz viņam ekonomikas dzīvības spēku, viņa militārās iekārtas būtiskus komponentus, un Ķīna ir instruments, lai dotu triecienu ASV, jo mana ienaidnieka ienaidnieks ir mans draugs.”
Padziļinātās attiecības starp Pekinu un Maskavu mudināja ASV valsts sekretāru Antoniju Blinkenu pagājušajā mēnesī brīdināt, ka jebkādam materiālam Ķīnas atbalstam Krievijas armijai būs “nopietnas sekas” attiecībās ar ASV.
Ķīna atbildēja, ka Rietumi veicina konfliktu ar ieroču pārdošanu Ukrainai. “Ķīna nebija ne Ukrainas krīzes cēlonis, ne katalizators, kā arī tā nav nodrošinājusi ieročus nevienai konflikta pusei,” šomēnes sacīja Ķīnas ārlietu ministrs Čens Gangs.
Tomēr, lai gan attiecības ar Krieviju joprojām ir svarīgas, Ķīnai ir ierobežotas iespējas, ja tā vēlas stabilizēt attiecības ar lielākiem tirdzniecības partneriem Rietumos.
Sji šogad būs iespēja tikties ar ASV prezidentu Džo Baidenu divos samitos, taču līdz ar nākamgad gaidāmajām ASV vēlēšanām izredzes uz turpmāku tuvināšanos Vašingtonai būs ierobežotas. Un, lai gan daudzi Eiropas līderi, tostarp Francijas prezidents Emanuels Makrons, šogad plāno apmeklēt Ķīnu, šo tikšanos panākumus ietekmēs tas, cik ļoti Sji atbalsta Krieviju Ukrainā.
Šī iemesla dēļ Pekinas centieni attēlot sevi kā starpnieku ir svarīgi, norāda analītiķi. Šomēnes Ķīna guva retus panākumus konflikta atrisināšanā, kad tā panāca vienošanos par diplomātisko attiecību atjaunošanu starp Irānu un Saūda Arābiju.
Analītiķi saka, ka Ukrainas konflikta atrisināšana būs daudz grūtāka. Ķīnas nostājas dokuments pagājušajā mēnesī nespēja nosodīt Krievijas iebrukumu un saturēja aizsegtu Rietumu un NATO kritiku.
Leifs Ēriks Īslijs, Seulas Evas universitātes starptautisko studiju profesors, sacīja, ka Ķīnai “trūkst neitrālas vidutājas statusa Ukrainas konfliktā, jo tai ir liels atbalsts Krievijai”. “Lai Ķīna būtu noderīga, tai nevajadzētu ieteikt to, ko Kijeva piekāptos, bet drīzāk jāatrod veids, kā Maskavai izvest savus spēkus.”
Kontakts starp Sji un Zelenski var liecināt par Ķīnas piekāpšanos Rietumu aizdomām. Taču analītiķi teica, ka jebkurš kontakts, visticamāk, būs virtuāls, nevis personisks, un rezultāti nepārliecinoši, Sji cenšoties līdzsvarot Ķīnas vēlmi spēlēt miera nesēju ar jebkādu pamatu piešķiršanu Savienotajām Valstīm.
Pekina uzskatīja konfliktu Ukrainā kā alternatīvu konfliktu, kas pretstata Krieviju pret NATO un ASV, un “Zeļenskim trūkst lēmumu pieņemšanas pilnvaru,” sacīja viens eksperts no Ķīnas domnīcas Pekinā.
“Lai kas tas arī būtu [Zelenskyy] Var pārsūtīt ziņojumu Džo Baidenam. Prezidentam Sji nav nepieciešams Zelenska apstiprinājums, tiekoties ar viņu klātienē. Ķīna respektē Ukrainas intereses. Bet tas atšķiras no Amerikas interešu piešķiršanas prioritātes.
Papildu ziņojumi Sun Yu Pekinā, Katherine Hill Taipejā un Edvards Vaits Seulā
