Uzlidojums bija pēdējais nerimstošajā uzbrukumā Ukrainas energosistēmām, kas sākās pagājušā mēneša sākumā, mainot Maskavas šaurās stratēģiskās izvēles pēc virknes sakāves kaujas laukā, tostarp tās atkāpšanos no dienvidu pilsētas Hersonas.
Sauszemes spēku samazināšanās un teritorijas zaudēšana Krievija ir ķērusies pie tālas darbības bombardēšanas, vienlaikus cīnoties, lai apmācītu un aprīkotu desmitiem tūkstošu jauniesaukto, no kuriem daudzi, iespējams, nevēlas cīnīties Krievijas prezidenta Vladimira Putina neveiksmīgajā karā.
Pēc tam, kad lielākā daļa G20 līderu šonedēļ notikušajā samitā Indonēzijā asi nosodīja Krievijas karu pret Ukrainu, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ceturtdien centās vainot Kijevu elektrības un siltuma trūkumā daudzās Ukrainas daļās, kas ir līdzvērtīgi krīzei. Tiešs Krievijas militāro triecienu rezultāts.
Peskovs sacīja, ka strāvas padeves pārtraukums noticis “Ukrainas puses nevēlēšanās atrisināt problēmu un uzsākt sarunas”. Sarunā ar žurnālistiem viņš apgalvoja, ka Krievija bombardējusi tikai militāri nozīmīgus mērķus un brīdināja, ka Maskava savus mērķus Ukrainā sasniegs vai nu miera sarunās, vai arī turpinot militāras darbības.
Peskovs sacīja, noraidot Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska trešdien izteikto aicinājumu uzsākt jebkādas sarunas. publiski.
Šķiet, ka abās pusēs ir maz vai nav vēlēšanās atteikties no zemes, jo Maskava uzstāj, ka Ukrainas zemes, ko tā nelikumīgi anektēja, uz visiem laikiem būs Krievijas teritorija. Tikmēr Ukraina pieprasa pilnīgu Krievijas izvešanu no visas Ukrainas teritorijas, tostarp no Krimas, ko Krievija nelikumīgi anektēja 2014.gadā.
Teritoriālās suverenitātes atjaunošana bija daļa no 10 punktu miera plāna, ar kuru Zelenskis šonedēļ iepazīstināja G20 valstu vadītājus. Plāns arī paredzēja Krievijai izmaksāt kompensāciju.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs ceturtdien apsūdzēja Kijevu priekšnosacījumu noteikšanā sarunām, kas, viņaprāt, pierāda, ka Ukraina nav ieinteresēta sarunās.
Taču Rjabkovs sacīja, ka Krievijas apņemšanās ievērot savu beznosacījumu teritoriālo integritāti ir nelokāma, tostarp “teritorijās, kas nesen tika uzņemtas Krievijas Federācijā”. Viņš sacīja, ka tas nav tas pats, kas izvirzīt priekšnosacījumus sarunām.
Ukrainas amatpersonas sacīja, ka ceturtdien turpinātais sprādziens pierādīja Krievijas apgalvojumu, ka tā ir gatava sarunām, tukšumu.
Kā neliela kompromisa zīme Krievija ceturtdien piekrita ar Turcijas starpniecību noslēgtam graudu eksporta līguma pagarinājumam uz 120 dienām, ļaujot Ukrainai piegādāt graudus no trim ostām, pēc tam, kad Maskava iepriekš bija izteikusi draudus, ka nepagarinās šo darījumu.
Ceturtdien Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka tā ir līguma “tehniska pagarināšana”, bez nevienas puses iebildumiem.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka ir apņēmies turpināt vienošanos, kas ir ļoti svarīga globālās pārtikas krīzes novēršanai.
“Mēs esam skaidri redzējuši, cik svarīgs un izdevīgs ir šis nolīgums pasaules pārtikas piegādei un drošībai, jo pēdējo četru mēnešu laikā ar gandrīz 500 kuģiem trūkumcietējiem ir piegādāti vairāk nekā 11 miljoni tonnu graudu un pārtikas,” sacīja Erdogans. Viņš izteica pateicību Putinam un Zelenskim, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram Antonio Gutērresam.
Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka otrdien brutālā uzliesmojuma laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi vairāk nekā 90 raķetes un 11 Irānas bezpilota lidaparātus. Raķete, kas, domājams, nākusi no Ukrainas pretgaisa aizsardzības, nokrita Polijas austrumos, nogalinot divus vīriešus Prževoovas ciemā.
Zelenskis trešdien uzstāja, ka raķeti, kas trāpīja Polijai, neizšāva viņa militārpersonas, sakot, ka viņam par to “nav šaubu”, neskatoties uz Polijas prezidenta Andžeja Dudas un NATO paziņoto izlūkošanas un sākotnējās izmeklēšanas konstatējumiem. Duda ceturtdien apmeklēja avārijas vietu, taču norādīja, ka maz ticams, ka Ukraina tuvākajā laikā varēs piedalīties izmeklēšanā.
Taču prezidents Baidens ceturtdienas agrās stundās atspēkoja Zelenska nostāju.
Jautāts par Zelenska apgalvojumu pēc tam, kad viņš tika atbrīvots no jūras kājnieku korpusa neilgi pēc atgriešanās Baltajā namā no G-20 samita Indonēzijā, Baidens atbildēja: “Tas nav pierādījums.”
Tikko pēc pusstundas, pulksten 8 no rīta pēc vietējā laika Ukrainā visā valstī atskanēja uzlidojuma sirēnas.
Aptuveni stundu vēlāk vietējās varasiestādes ziņoja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriek Krievijas raķetes un bezpilota lidaparātus, taču trāpīti daži enerģētikas mērķi un industriālā infrastruktūra.
Dņepro, reģionālās galvaspilsētā Ukrainas vidienē, informācijas paneļa kameru ierakstos bija redzams milzīgs sprādziens pilsētas ielas vidū, transportlīdzekļiem braucot pa galveno ceļu. Zelenskis ievietojis video, ko The Washington Post nevarēja uzreiz pārbaudīt.
“Rīts. Mierīga pilsēta un cilvēku vēlme dzīvot normālu dzīvi. Ejiet uz darbu, uz darbu. Raķetes trieciens!” Zelenskis rakstīja video parakstā.
Dņepropetrovskas apgabala gubernators Valentīns Rezņičenko savā Telegram kanālā publicējis, ka Krievijas raķetes trāpījušas divus Dņepro rajonus, izraisot “lielu ugunsgrēku” un nodarot postījumus dzīvojamām ēkām. Viņš pastāstīja, ka ar traumām slimnīcā nogādāti 14 cilvēki, tostarp 15 gadus veca meitene.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals ceturtdien ekonomikas konferencē Kijevā sacīja, ka krievi “bombardē mūsu uzņēmumus Dņepro”, tostarp lidmašīnu ražotāju “Pevdenmaš”.
Ukrainas valsts enerģētikas uzņēmuma “Naftogaz” vadītājs Oleksejs Černišovs ceturtdien izplatītajā paziņojumā norādīja, ka Krievija ir sākusi “masveida uzbrukumu” uzņēmuma gāzes ieguves infrastruktūrai. Šobrīd ir zināmas daudzas destruktīvas lietas. Citi cieta dažādas pakāpes bojājumus, sacīja Černišovs.
Arī citas valsts daļas ziņoja par postījumiem un upuriem. Melnās jūras piekrastē varas iestādes ziņoja, ka Odesas reģionā uzbrukumu laikā ievainoti trīs cilvēki. Militārās amatpersonas sacīja, ka krievi palaiduši spārnotās raķetes no Melnās jūras un diviem bumbvedējiem Su-30. Viņi teica, ka tika notriektas sešas raķetes.
Harkovas gubernators Oļehs Sinihopovs sacīja, ka četras raķetes trāpīja kritiskajai infrastruktūrai Izjumas reģionā Ukrainas austrumos. Reģionālā prokuratūra paziņoja, ka ievainoti astoņi cilvēki.
Kijevas militārais departaments telegrammā rakstīja, ka pretgaisa aizsardzība notriekusi četras raķetes un piecus pašdetonējošus bezpilota lidaparātus, taču paziņoja, ka nav notikuši triecieni ēkām vai infrastruktūrai.
Tomēr Kijevas apgabala gubernators Oleksijs Kuļeba sacīja, ka elektrības situācija ir “sarežģīta” un ka tiek plānoti strāvas padeves pārtraukumi.
Taču pat raķešu izšaušanas laikā Erdogans ceturtdien paziņoja, ka ir panācis apņemšanos turpināt pagaidu vienošanos, kas aizsargā Ukrainas graudu eksportu no Melnās jūras ostām, kas tiek uzskatīta par ļoti svarīgu globālās pārtikas krīzes novēršanā.
“Turcijas rīkoto četrpusējo sarunu rezultātā Melnās jūras graudu koridora līgums ir pagarināts uz 120 dienām no 2022. gada 19. novembra saskaņā ar lēmumu starp Turciju, Apvienoto Nāciju Organizāciju, Krievijas Federāciju un Ukrainu,” Erdogans teikts paziņojumā.
Diksons ziņo no Rīgas, Latvijas. Zeynep Karatas Stambulā un Loveday Morris iekšā Przyodo, Polija, sniedza ieguldījumu šajā ziņojumā.
