Pēdējā gada laikā pārtikas cenas pieaugušas visās lielākajās pārtikas produktu grupās. Galvenā ietekme uz vidējo cenu pieaugumu bija maizei un graudaugiem, gaļai un gaļas produktiem, piena produktiem, dārzeņiem un olām.
“Skatoties uz janvāra statistiku, ir mainījušies cilvēku pirkšanas paradumi, viņi pērk lētākus produktus,” sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krzutis.
Energoresursu cenas pēdējos mēnešos krītas, un eksperti uzskata, ka vajadzētu kristies arī pārtikas cenām.
“ES neredzu [reason] “Uz tālāku cenu kāpumu drīzumā vajadzētu būt pretējam efektam,” sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Payets.
Cenu kāpumu galvenā ietekme bija ārējie faktori un enerģijas cenu pieaugums. Pēc dīleru domām, cenu veidošanos nosaka arī nelielais tirgus Baltijas valstīs. Vienas preces vienības izmaksas ir augstākas, jo tas neietekmē apjomu. Mazā tirgū kā Latvija augstās cenas var noturēt ilgāku laiku, īpaši reģionos, kur darbojas lielas biznesa ķēdes un kurām ir liela daļa no kopējā mājsaimniecību patēriņa.
Deputāti izvirzīja jautājumu, kāpēc vienā un tajā pašā veikalu tīklā Baltijas jūrā vieni un tie paši produkti maksā tik atšķirīgi. Piemēram, etiķis Latvijā ir par 157% dārgāks nekā kaimiņvalstīs.
KP šogad ir sākusi vairāku tirgu monitoringu, lai analizētu mazumtirdzniecības nosacījumus un noskaidrotu patiesos cenu cēloņus.
“Mēs jau iepirkuma sākumā izvēlējāmies konkrētus produktus un prasām cenas,” sacīja KB Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Ulgāna.
Secinājumus KP izdarīs gada beigās. Taču, ja tuvāko trīs mēnešu laikā cenas veikalu plauktos nekritīs, Ekonomikas ministrija sola veikt monitoringu.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
