Komisija apstiprina Grieķijas reģionālā atbalsta karti 2022.–2027. gadam

Pirms 20 gadiem, 2002. gada 1. janvārī, divpadsmit ES valstis nomainīja savas nacionālās valūtas banknotes un monētas pret eiro vēsturē lielākajā valūtas maiņā. Šajās divās desmitgadēs eiro ir veicinājis Eiropas kultūraugu stabilitāti, konkurētspēju un labklājību. Vissvarīgākais ir tas, ka tas ir uzlabojis iedzīvotāju dzīvi un atvieglojis uzņēmējdarbību visā Eiropā un ārpus tās. Ar eiro kabatā ietaupīt, ieguldīt, ceļot un veikt uzņēmējdarbību kļuva daudz vienkāršāk.

Eiro ir ES integrācijas un identitātes simbols. Šobrīd to izmanto vairāk nekā 340 miljoni cilvēku 19 ES valstīs, un apgrozībā ir 27,6 miljardi eiro banknošu aptuveni 1,5 triljonu eiro vērtībā. Eiro šobrīd ir otrā plašāk izmantotā valūta pasaulē aiz ASV dolāra.

Svinot šo 20th gadadienu, ES turpina darbu, lai stiprinātu eiro starptautisko lomu un pielāgotu to jauniem izaicinājumiem, tostarp straujajai ekonomikas digitalizācijai un virtuālo valūtu attīstībai. Kā papildinājums skaidrai naudai digitālais eiro atbalstītu labi integrētu maksājumu nozari un piedāvātu lielāku izvēli patērētājiem un uzņēmumiem.

Ursula fon der Leiena, Eiropas Komisijas prezidents sacīja: “Pagājuši divdesmit gadi, kad mēs, eiropieši, varam nēsāt Eiropu savās kabatās. Eiro nav tikai viena no spēcīgākajām valūtām pasaulē. Tas, pirmkārt un galvenokārt, ir Eiropas vienotības simbols. Eiro banknotēm ir tiltiņi vienā pusē un durvis otrā pusē – jo tas ir tas, ko apzīmē eiro. Eiro ir arī nākotnes valūta, un nākamajos gados tas kļūs arī par digitālo valūtu. Eiro atspoguļo arī mūsu vērtības. Pasaule, kurā mēs vēlamies dzīvot. Tā ir globāla valūta ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Mēs visi varam ar to lepoties.”

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Deivids Sasoli sacīja: “Eiro ir ambicioza politiska projekta iemiesojums miera un integrācijas veicināšanai Eiropas Savienībā. Taču eiro ir arī nosacījums, lai aizsargātu un atjaunotu Eiropas ekonomisko, sociālo un politisko modeli, ņemot vērā mūsdienu pārmaiņas. Eiro ir simbols, vēsturiskas politiskās vīzijas piepildījums, sena vīzija par vienotu kontinentu ar vienotu valūtu vienotam tirgum.

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels sacīja: “Eiro ir nogājis garu ceļu — tas ir īsts Eiropas sasniegums. Es pat teiktu, ka eiro ir kļuvis par daļu no tā, kas mēs esam. Un kā mēs sevi redzam kā eiropiešus. Daļa no mūsu domāšanas veida. Un daļa no mūsu eiropeiskā gara. Eiro pieder mums visiem, visiem Eiropas pilsoņiem. Taču tas nav tikai panākums mūsu ES robežās. Tas ir noenkurojies arī starptautiskajā arēnā. Neskatoties uz krīzēm, eiro ir izrādījies noturīgs — Eiropas vienotības un stabilitātes simbols. Un tas nekad nav bijis tik patiess kā COVID-19 laikā. Eiro ir kalpojis par stabilitātes pamatu. Savienības stabila vērtība. Eiro arī veicina mūsu atveseļošanos. Pilnīga ilgtspējīgas attīstības, kvalitatīvu darbavietu un inovāciju potenciāla atraisīšana.

Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda sacīja: “Eiro, ko turam rokās, ir kļuvuši par stabilitātes un stabilitātes bāku visā pasaulē. Simtiem miljonu eiropiešu tai uzticas un katru dienu veic darījumus. Tā ir otrā starptautiskā valūta pasaulē. Kā Eiropas Centrālās bankas prezidents es apņemos, ka turpināsim smagi strādāt, lai nodrošinātu cenu stabilitāti. Un es arī apsolu, ka mēs atjaunosim šo banknošu seju un piešķirsim tām arī digitālo dimensiju.

Eirogrupas priekšsēdētājs Pašals Donohoe sacīja: “Eiro ir pierādījis savu spēku, risinot lielas ekonomikas problēmas. Jo īpaši mūsu reakcija uz Covid 19 pandēmiju parādīja, ka, daloties ar eiro, mēs varam sasniegt vairāk kolektīvi nekā katrs atsevišķi. Eiro pēdējo 20 gadu laikā ir stiprinājis savus pamatus. Tagad mums ir jābalstās uz šiem pamatiem, lai eiro padarītu par globālu valūtu pārejai uz nākotni ar zemāku oglekļa emisiju līmeni.

Garš ceļojums

READ  Tirdzniecības protekcionisms ir šķērslis pasaules ekonomikas atveseļošanai, brīdina ICS

Eiro ir nonācis tālu no agrīnajām diskusijām par Ekonomisko un monetāro savienību 1960. gadu beigās. Delora komiteja 1988. gadā pirmo reizi vērsās pie konkrētiem soļiem ceļā uz vienotu valūtu. 1992. gadā Māstrihtas līgums iezīmēja izšķirošu brīdi virzībā uz eiro, jo politiskie līderi parakstīja kritērijus, kas dalībvalstīm ir jāizpilda, lai ieviestu vienoto valūtu. Divus gadus vēlāk Eiropas Monetārais institūts (EMI) Frankfurtē sāka sagatavošanas darbus, lai Eiropas Centrālā banka (ECB) uzņemtos atbildību par monetāro politiku eirozonā. Tā rezultātā 1998. gada 1. jūnijā sāka darboties ECB.

1999. gadā eiro tika ieviests 11 dalībvalstīs kā grāmatvedības valūta finanšu tirgos un tika izmantots elektroniskajiem maksājumiem. Beidzot tas notika 2002. gada 1. janvārī, kad Austrija, Beļģija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle un Spānija apmainīja savas valsts banknotes un monētas pret eiro. Slovēnija pievienojās eiro zonai 2007. gadā, tai seko Kipra un Malta (2008), Slovākija (2009), Igaunija (2011), Latvija (2014) un Lietuva (2015). Pašlaik Horvātija veic sagatavošanās pasākumus, lai pievienotos eiro zonai, ko tā plāno veikt 2023. gada 1. janvārī, ja tā izpildīs visus konverģences kritērijus.

Divdesmit gadu priekšrocības iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Eiro ir devis daudz priekšrocību Eiropai, jo īpaši tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Vienotā valūta ir palīdzējusi saglabāt stabilas cenas un pasargājusi eirozonu no valūtas kursa svārstībām. Tas Eiropas mājokļu pircējiem, uzņēmumiem un valdībām ir atvieglojis naudas aizņemšanos un veicinājis tirdzniecību Eiropā un ārpus tās. Eiro ir arī likvidējis nepieciešamību pēc valūtas maiņas un samazinājis naudas pārskaitīšanas izmaksas, atvieglojis ceļošanu un pārcelšanos uz citu valsti, lai strādātu, mācītos vai dotos pensijā.

Lielākā daļa eiropiešu atbalsta vienoto valūtu. Saskaņā ar jaunāko Eirobarometra pētījumu 78 % iedzīvotāju visā eiro zonā uzskata, ka eiro nāk par labu ES.

READ  Piķis iet pārāk ilgi. Olimpiskajās spēlēs 3 pret 3 stīpām trāpīja الألعاب

Pastiprināta starptautiskā loma

Eiro ir otra svarīgākā valūta starptautiskajā monetārajā sistēmā. Tā stabilitāte un uzticamība ir padarījusi to par starptautisku rēķinu izrakstīšanas valūtu, vērtības glabātāju un rezerves valūtu, kas veido aptuveni 20% no ārvalstu valūtas rezervēm. Sešdesmit citas valstis un teritorijas visā pasaulē, kurās dzīvo aptuveni 175 miljoni cilvēku, ir nolēmušas izmantot eiro kā savu valūtu vai piesaistīt tai savu valūtu. Pašlaik eiro tiek izmantots gandrīz 40% no globālajiem pārrobežu maksājumiem un vairāk nekā pusei ES eksporta.

Kopš 2008. gada globālās finanšu krīzes un tai sekojošās parādu krīzes ES ir turpinājusi stiprināt un padziļināt Ekonomikas un monetāro savienību. ES atveseļošanas plāns NextGenerationEU turpinās uzlabot eirozonas ekonomisko noturību un veicinās ekonomisko konverģenci. Augstas kvalitātes denominētu obligāciju emisija NextGenerationEU ietvaros ievērojami padziļinās un likvidēs ES kapitāla tirgus un padarīs tos un eiro pievilcīgākus investoriem. Eiro tagad ir arī vadošā zaļo investīciju valūta: puse no pasaules zaļajām obligācijām ir denominētas eiro, un šis skaitlis pieaug, pateicoties jaunajām zaļajām obligācijām, kas emitētas NextGenerationEU finansēšanai.

Lai turpinātu attīstīt eiro starptautisko nozīmi, Komisija ir uzsākusi informatīvas iniciatīvas, lai veicinātu eiro denominētas investīcijas, atvieglotu eiro kā rēķinu izrakstīšanas un denominācijas valūtas izmantošanu un veicinātu labāku izpratni par šķēršļiem tās plašākai lietošanai. Šī informēšana notiks dialogu, semināru un aptauju veidā ar publisko un privāto sektoru, finanšu regulatīvām aģentūrām un institucionālajiem investoriem ES reģionālajās un globālajās partnervalstīs.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top