IEA saka, ka Latvijā kopumā ir pietiekama konkurence mazumtirdzniecībā

Tirgus struktūra, tirgus sastāvs

Pēc 2017. gada Rimi un Maxima nostiprināja savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū, ko ietekmēja arī Prisma Latvija lēmums iziet no Latvijas tirgus, kas atstāja brīvas vietas vairākos daudzfunkcionālajos tirdzniecības centros.

2018. gadā Rimi un Maxima arī sāka izvērsties ērto vai ātrās ikdienas veikalu segmentā, saasinot konkurenci vietējā teritorijā.

COVID-19 krīzes laikā patērētāji ir aktīvi sākuši izmantot tiešsaistes veikalu priekšrocības. Divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022. gadā tirgus struktūras izmaiņu dēļ būtiski samazinājās, kopā veidojot aptuveni 50%.

Tirgus koncentrācijas indekss (HHI) no 2018. līdz 2021. gadam uzrādīja ļoti koncentrētu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgu. Taču no 2022. gada, kad Latvijas tirgū izvērsās jaunpienācējs Lidl, tirgus koncentrācija būtiski samazinājās līdz vidējas koncentrācijas tirgum.

Ierobežota konkurence atsevišķos Rīgas rajonos

Saskaņā ar rezultātiem patērētāju aptauja, Vairāk nekā 70% patērētāju priekšroku dod Maxima un Remy veikaliem.

Lielākajā daļā Rīgas rajonu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū valda salīdzinoši augsta konkurence, darbojas vismaz seši dažādu zīmolu veikali. Tikmēr Rīgas centrālajos rajonos, Grzēnkalnē, Izosīmā, Juglā un Pavnīkos viens veikalu tīkls – Maxima vai Remy – pēc pārdošanas apjoma aizņem vairāk nekā 40% no attiecīgās apkaimes tirgus.

Konkurences padome secināja, ka šajos Rīgas rajonos būtu nepieciešams veicināt konkurenci, un turpmāk īpaša uzmanība jāpievērš apvienošanās darījumiem, kas ietekmē konkurences situāciju šajos rajonos.

Latvijas produkcijas īpatsvars nepieaug

Kimberlijas process koncentrējās arī uz privāto zīmolu ietekmi uz tirgus dalībnieku konkurētspējas uzlabošanu. Vidējais privāto preču zīmju pārdošanas īpatsvars kopējā mazumtirdzniecībā Latvijā 2022.gadā bija 20%, kas ir nedaudz augstāks nekā vidēji pasaulē (19,4%), bet zemāks par Rietumeiropas vidējo rādītāju (36%). Privāto preču zīmju klātbūtne, ievērojot zemo cenu stratēģiju, sniedz iespēju mazumtirgotājam palielināt ne tikai konkrētas preču kategorijas tirgus daļu, bet arī mazumtirgotāja ietekmi konkrētajā tirgū.

READ  Kuras digitālās nomadu vīzas piedāvā visilgāko uzturēšanās laiku, zemākās maksas un vienkāršākos pieteikumus?

Analizējot mazumtirgotāju tirgus daļas Latvijā attiecībā pret privāto preču zīmju pārdošanas īpatsvaru, KP procesā secināts, ka privātos zīmolus vairāk attīsta lielākie spēlētāji, savukārt atsevišķas pircēju grupas ir paplašinājušas arī privāto zīmolu sortimentu, ilustrējot privātie marķējumi Etiķetes konkurences kontekstā ir visefektīvākās.

Turpretim vietējo produktu (pārtikas un nepārtikas) īpatsvars mazumtirdzniecības ķēžu pārdošanas apjomā svārstījās no 2018. līdz 2022. gadam, svārstījoties no 0-5% līdz 40-50%.

Tajā pašā laikā nebija vērojama vispārēja vietējās produkcijas īpatsvara pieauguma tendence.

No KP viedokļa mazumtirgotājiem vajadzētu būt atsaucīgākiem uz nacionālo piegādātāju piedāvājumiem, pārskatīt Latvijas vietējo produktu īpatsvaru savos plauktos, kā arī pārskatīt savu komerciālo stratēģiju vietējo produktu marķēšanai.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top