Jaunajā likumā ir paredzēts vienuviet apkopot noteikumus, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, dekarbonizāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Dokumenta mērķis ir dot ieguldījumu klimata pārmaiņu un to negatīvās ietekmes mazināšanā Latvijā un virzībā uz klimata neitralitāti.
Lai tas notiktu, tuvāko gadu laikā paredzēts ieviest jaunus ierobežojumus, kas skars gandrīz visus iedzīvotājus.
“Latvijā mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 17% 2030.gadā salīdzinājumā ar 2005.gadu. Tas ir ambiciozs mērķis, lai gan, ja skatāmies uz Eiropu kopumā, tas ir ambiciozs,” sacīja klimata un enerģētikas ministrs. Raimonds Odars (Jaunā Vienotība). “Viens no zemākajiem likmēm Latvijā. Šis samazinājums skars vairākas nozaru nozares. Pirmkārt, transporta, lauksaimniecības, zemes izmantošanas, mežsaimniecības un enerģētikas nozares. Likumprojekts paredz atbildības sadali starp šīm nozarēm šo mērķu sasniegšanai. ”.
Piemēram, emisijas kvotu tirdzniecības sistēma tuvākajos gados tiks paplašināta un skars ne tikai enerģētikas uzņēmumus, bet arī transportu un ēkas. Tas savukārt nozīmē, ka tiks pieliktas intensīvākas pūles, lai mudinātu cilvēkus izvēlēties neizmantot fosilo kurināmo un nodrošināt enerģijas ietaupījumu savās mājās.
“Es domāju, ka mums ir jāatklāj pasākumi, kas nodrošina visefektīvāko veidu, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un tajā pašā laikā viszemākās izmaksas. Tas, protams, ir specifiski nozarei, un ir svarīgi, lai nozares iesaistītos,” sacīja Odarzs.
Pirmās atrunas par likumprojektu iepriekš izteica biedrība “Zaļā brīvība”, kas arī piedalījās likumprojekta sākotnējās redakcijas izvērtēšanā. Organizācijas prezidente Dženisa Brezga ir nobažījusies par to, vai emisiju samazināšanas slogs tiks sadalīts godīgi, proti, neliela daļa no sabiedrības ieguvumiem.
“[The issue is] Vai šie klimata pasākumi nepastiprina nevienlīdzību sabiedrībā. Mēs arī aicinājām uz plašāku sabiedrības iesaisti, iesaistīšanos, tostarp zinātnes iesaistīšanos: tas netika iekļauts. Zinātniskās padomes izveide, kas tiks veidota klimata jautājumu risināšanai vairākās valstīs, kas būs pakļauta valdībai un kuru vadīs.
Klimata politikas eksperte Linda Zusi arī norādīja, ka klimata likumā ietvertie punkti tika atstāti politiķu rokās bez neatkarīgu ekspertu uzraudzības.
Zosi arī norādīja, ka klimata pārmaiņas lielā mērā izraisa neliela sabiedrības daļa, taču tās skar mūs visus, tāpēc likumam atbildība jāsadala godīgāk.
Visbeidzot eksperti norādīja uz īso termiņu, kurā ministrija pieprasīs atzinumu par likumprojektu.
Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīna Šunberga pauda bažas par to, vai sabiedriskā apspriešana ir tikai formāla konsultācija.
“Svarīgi, lai tās sabiedrības līdzdalība būtu ne tikai formāla, kad preses relīze vai likumprojekts tiek publicēts juridiskajā portālā, bet lai ministrija uzrunātu arī sabiedrību, īpaši tās mērķa grupas, kuru viedokli būs īpaši svarīgi noskaidrot. tajā pašā laikā sabiedrības līdzdalība būtu jāizmanto arī “kā līdzeklis sabiedrības informēšanai par iespējamām izmaiņām”.
Sabiedrības viedokļus ministrija gaidīs līdz 18.septembrim.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
