Ievietoja Andrios Sitas
Kanāda pirmdien apņēmās dubultot NATO mandātu izvietošanu Latvijā par līdz pat 1200 karavīriem, cenšoties aizsargāt neaizsargāto Baltijas reģionu no jebkādas Krievijas agresijas.
NATO Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā kopš 2014.gada, kad Krievija anektēja Krimu no Ukrainas, ir izveidojusi daudznacionālas kaujas grupas ar aptuveni 1000 karavīru katrā. Kaujas grupas ir paredzētas, lai konflikta gadījumā darbotos kā vads lielākiem spēkiem.
Kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā kaujas grupas ir pastiprinātas. Baltijas valstis, kuras visas robežojas ar Krieviju, ir aicinājušas to vēl vairāk pastiprināt kaujas gatavībā aptuveni 3000-5000 karavīru sastāvā.
Vācija jūnijā paziņoja, ka Lietuvā pastāvīgi paturēs 4000 karavīru. Igaunijas amatpersonas sacīja, ka ārpus Igaunijas izvietotie Lielbritānijas kaujas spēki apmierina viņu aizsardzības vajadzības, taču krīzes gadījumā tos varētu tur izvietot dažu dienu laikā.
“Mēs vairāk nekā dubultosim savu klātbūtni…, lai kalpotu un aizstāvētu demokrātiju un likuma varu,” sacīja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo kopīgā preses konferencē ar savu Latvijas kolēģi Krišjāni Kārensu Ādažu militārajā bāzē Latvijā. Līgums ir parakstīts.
Kanāda vada NATO kaujas grupu Latvijā, kurā šobrīd ir 1700 karavīru, tostarp vēl vairākas deviņas NATO dalībvalstis. Tā ir Kanādas lielākā aizjūras militārā darbība.
Trudo sacīja, ka papildu kanādiešu personāls “virzīs un uzlabos mūsu sauszemes, jūras un gaisa spējas un atbalstīs īpašas operācijas Centrāleiropā un Austrumeiropā”, un arī citas valstis palielinās savu klātbūtni kaujas grupā.
Trīs Baltijas republikas kopš 2014. gada ir strauji palielinājušas militāros izdevumus, taču to ekonomika un armijas ir nelielas. Kanāda ir apņēmusies 2,6 miljardus Kanādas dolāru (2 miljardus dolāru) Latvijas pārstāvniecības atjaunošanai un paplašināšanai trīs gadu periodā, sākot no 2023. līdz 2024. gadam.
Pirms došanās uz kaimiņvalsti Lietuvu uz NATO samitu, Trudo sacīja, ka investīcijas ietver kritiskās ieroču sistēmas un atbalstu izlūkošanas un kiberaktivitātēm.
Paredzams, ka tur Kanāda izjutīs sabiedroto spiedienu palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz vismaz 2% no IKP gadā. 2022. gadā 1,29% no IKP Kanādas aizsardzības izdevumi procentos no IKP ir aptuveni tādi paši kā deviņdesmito gadu beigās.
Kanāda cenšas iekļaut pārskatu par saviem izdevumiem kosmosa, mākslīgā intelekta un elektroniskās pētniecības jomā, pirmdien ziņoja Kanādas apraides korporācija, atsaucoties uz avotiem.
(1 $ = 1,3283 Kanādas dolāri)
(Andriosa Sitasa un Johana Alandera ziņojumi; Stīva Šīrera un Ismaila Šakila papildu ziņojumi Otavā; rediģēja Anna Ringstroma un Hovards Gulers)
