Rīgas Tehniskās universitātes absolvents Jogešs satikās ēdnīcā un piekrita intervijai uz vietas. Vairāk nekā četrus gadus viņš ir Latvijā, studējot biznesa informātiku. Izvēle par labu studijām Latvijā bija vairāk nejaušības, nevis apzinātas izvēles dēļ.
“Tobrīd man bija 18. Es vairāk nezināju par ģeogrāfiju. [..] Vispirms mēģināju nokļūt Kanādā, bet nesanāca. “Varbūt nebija finanšu līdzekļu, varbūt nebija pietiekami daudz punktu IELTS ieskaitē, tāpēc izvēlējos Latviju,” sacīja Jogešs.
Latvijas augstākās profesionālās augstākās izglītības pirmā līmeņa augstskolās 2023./2024.mācību gada sākumā studēja 10 801 ārvalstu students, neskaitot šejienes dažādās apmaiņas programmās.
“Ja paskatāmies uz ārvalstu studentu dinamiku Latvijā [..] “Mēs redzam, ka tā patiesībā ir ļoti liela joma, kas ir ļoti svarīga gan augstskolām, gan zināmā mērā arī Latvijas tautsaimniecībai, un tā ir joma, kurā mēs jau esam ļoti spēcīgi,” sacīja Jānis. Biders, Latvijas viceprezidents. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs augstākās izglītības, zinātnes, kosmosa un inovāciju jautājumos.
Viņš sacīja, ka vēlētos, lai augstskolas vairāk pievērstos ārzemnieku piesaistei maģistrantūrā un doktorantūrā, kā tas ir daudzviet citur. Lielāku uzsvaru liekam uz bakalaura studijām.
Ministrijā norāda, ka ārvalstu studenti visbiežāk izvēlējušies sociālās zinātnes, biznesa zinātnes un tiesību zinātnes (4190), nākamā grupa ir veselības aprūpe un sociālā aprūpe (3075) un trešā – dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (1461). Tam seko inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomas (1112).
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) šobrīd ir līdere piesaistīto ārvalstu studentu skaita ziņā.
“Izvēlētās studiju programmas nemainās. Studenti primāri izvēlas inženierzinātnes, izvēloties datorsistēmas. Un tad biznesa programmas. “Šīs ir galvenās programmas, kas nav mainījušās, tagad pēdējos piecus sešus gadus, un šogad 2023./2024. ir tāda pati izvēle,” viņš teica.saka Zain Borlaura-Borinja, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Starptautiskās sadarbības departamenta direktore.
RTU uz mācību gada sākumu bija 3059 studenti no citām valstīm. Šeit lielākā daļa studē maģistrantūrā.
Tai seko Rīgas Stradiņa universitāte (2775), kurai izdevies piesaistīt studentus no citām ES un EEZ valstīm.
Trešā ir Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (1423), tai seko Teriba (667) un Latvijas Universitāte (644).
Ja vidēji statistiski ārvalstu studenti veido aptuveni 14% no kopējā studentu skaita, tad, piemēram, Teribā tie ir tuvāk 40%. Viņi arī izmanto aģentu pakalpojumus, lai piesaistītu studentus.
“Stratēģija ir veidota pakāpeniski, vienai valstij attīstoties, lai būtu ieinteresēta nākt studēt,” sacīja Teriba valdes priekšsēdētājs Imants Burgess. Tas ir ilgs process. Lai plūsma kaut kādā veidā parādītos, ir nepieciešami 4-5 gadi. Jo studenti izvēlas ne tikai augstskolu programmas un visu apkārtējo, bet arī valstis, uz kurām dodas.
Ārvalstu studentu skaits izglītības iestādēs Latvijā (IDM dati uz 2023. gada 1. oktobri):
- Indija 2676
- Uzbekistāna 1266
- Zviedrija 896
- Ukraina 842
- Vācija 759
- Šrilanka 696
- Krievija 498
- Somija 496
- Turkiye 325
- Azerbaidžāna 240
- Norvēģija 222
Augstskolu sniegtie dati liecina, ka par medicīnas studijām šeit interesējas visvairāk studentu no Zviedrijas, Vācijas, Somijas, Norvēģijas un Itālijas. Turklāt vācu studenti mēdz atgriezties dzimtenē un tur turpināt studijas, tiklīdz ir iespēja.
Pilsonības un imigrācijas pārvalde (PMLP) norāda, ka ik gadu Latvijā uzturas aptuveni pieci simti sešsimt absolventu, kas lielā mērā ir privātu iemeslu dēļ. Daži šeit ir atraduši darbu, bet citiem jāpagarina uzturēšanās atļauja, lai varētu meklēt darbu Latvijā.
Daudzi jaunieši pēc studiju beigšanas izvēlas ne tikai pārtikušākās valstis, bet arī tās, kuru valodas prot.
Jogešs jau strādā kuģniecības uzņēmumā loģistikas jomā. Taču viņš brīvi runā latviski un negrasās šeit palikt.
“Lieta ir tāda, ka es esmu no Indijas, un jūs zināt, ka Indijā, manuprāt, ir 1,3 miljardi cilvēku, nevis miljoni, bet miljardi. Un es visu laiku esmu interesējies par dzīvi valstī ar lielu iedzīvotāju skaitu, jo liels iedzīvotāju skaits nozīmē daudz iespēju,” sacīja Jogešs. Ja mēs veiksim kādu biznesu, mums būs daudz cilvēku, kas varēs izmantot mūsu pakalpojumu.
RTU, kurā strādā arī bijušie studenti, vēlas, lai Latvijā paliktu vairāk labi izglītotu jauniešu. Tāpēc par šo tēmu ir sācies dialogs arī ar darba devējiem. “Es domāju, ka mēs virzāmies kopā ar darba devējiem šajā virzienā, lai kļūtu atvērtāki ārzemnieku pieņemšanai darbā, lai izprastu kultūras atšķirības vai dažādās vajadzības.” [..]. Ir arī nepieciešams veikt šādu tīri skaidrojošu darbu pašiem studentiem, jo ir tik daudz dažādu piedāvājumu. “Citas Eiropas valstis varētu būt aktīvākas, un arī mēs varam būt aktīvāki šajā jomā,” saka RTU Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Zaina Burlaura-Boriņa.
Lai gan plānošanas dokumenti nereti liecina, ka šeit bāzētie ārvalstu studenti varētu būt augsti kvalificēta darbaspēka avots, praktiskā puse vēl ir jāseko.
PMLP norāda, ka faktiski darba devējam, izvēloties ārzemnieka pabalstu, procesuāli ir vieglāk ievest šeit mācības pabeigušo jaunieti, nevis sākt procesu no nulles. Piemēram, nav nepieciešams izsekot sodāmībai, kas ir obligāta to valstu pilsoņiem, kurās nepieciešama vīza.
Augstākās izglītības ieraksti liecina, ka no 50% līdz 80% ārvalstu studentu ir absolventi. Visbiežāk mācības tiek pamestas neveiksmju dēļ, kā arī nereti trūkst resursu, lai turpinātu mācīties.
Pēc administrācijas domām, augstskolas pēdējos gados kļuvušas atbildīgākas studentu atlasē, valodu zināšanu un iepriekšējās izglītības pārbaudē un intervijā. Līdz ar to kopumā arī ar noteikta laika uzturēšanas atļaujas turētājiem problēmu ir maz.
