Lai gan tam var būt grūti noticēt, ne visiem patīk visu laiku ēst sēnes, un ne visiem patīk visu laiku sēņot. Tām zinātkārajām dvēselēm jauna aktivitāte, kas gūst popularitāti, ir sēņu smērēšanās.
Sēņu novērošanas jeb smērēšanās mērķis nav atrast pēc iespējas vairāk ēdamo lietu, bet gan meklēt eksotiskāko un skaistāko, kā skaidro mikoloģes Anita Daniela un Diāna Meiere, atklājot, ka mežu lielākie dārgumi meklējami lapu kokos. , upju ielejas un senie meži .
Rudenī sēņu speciālisti Daniele un Meiere vienmēr ir ļoti aizņemti. Cilvēki viņiem sūta jautājumus no agra rīta līdz vēlam vakaram par to, kuras sēnes ir ēdamas un kuras nē. Taču pēdējā laikā šī tendence ir mainījusies, un vēlmei iepazīties ar tikai ēdamajām sēnēm pamazām pievienojusies interese par sēnēm visā to daudzveidībā un krāšņumā.
To var ātri apstiprināt, atverot “Latvijas Mikologu biedrība un draugiGrupa sociālajā tīklā Facebook, kurā pulcējas vairāk nekā 11 000 dalībnieku un tajā ik dienu tiek ievietotas brīnišķīgas sēņu fotogrāfijas.Lai gan tās visas ir sastopamas Latvijas mežos, dažas no tām izskatās mūsu platuma grādiem neparasti eksotiski.
“Tagad mums ir daudz cilvēku, kas kolekcionē fotogrāfijas [of mushrooms] “Un viņš meklē jaunas sugas,” sacīja Daniels.
Daļa blakus fotogrāfijām uzreiz ievieto sēnes nosaukumu un atrašanās vietu. Citi brīnās, kāds bija eksemplāra nosaukums. Eksperti šo darbību sauc par “sēņu novērošanu”.
Foto: Ekrānšāviņš no sarunas ZOOM
Acīmredzama līdzība ir ar citu Latvijā jau labi zināmu nodarbi – putnu vērošanu. Sēnēm ir tāda priekšrocība, ka tās neaizlido, ja tās tiek traucētas.
“Mēs domājām: “Ja ir putnu vērošana, kāpēc mēs nevērojam sēnes?”” sacīja Mērs.
Daniels teica, ka viss ir ļoti vienkārši. Jādodas uz mežu un jāskatās, kas ir interesants apkārt. Īsts sēņotājs vienmēr nēsā līdzi fotoaparātu vai vismaz viedtālruni ar kameru, vēlams lineālu: “Labi, ja ir ar ko salīdzināt. Var ielikt lineālu vai ko līdzīgu un paskatīties, cik liela ir sēne. ”
Daži ņem līdzi arī palielināmo stiklu, lai redzētu, vai uz sēnes virsmas nav kaut kas interesants, vai tā ir ļoti maza. Dāniele un Meiere vienmēr ņem līdzi sēņu nazi un kastīti vai grozu. Merrijs ik pa laikam lasa sēnes un vēlāk krāso no tām pavedienus, savukārt Daniela vāc interesantākās sēnes Dabas muzeja kolekcijai:
“Man būtībā līdzi ir kastīte ar ļoti mazām sēnēm, jo es tās ne tikai skatos, bet arī krāju savai kolekcijai. Man vienmēr ir kastītes, pakas un aploksnes. Fotoaparāts vai fotoaparāts, jo gribu šīs nofotografēt. sēnes to dabiskajos apstākļos,” Daniels paskaidroja.
Sēnes ir visbagātākās rudenī, taču tās var atrast visu gadu. Daži no tiem apkopoti Mikologu biedrības izdotajā “Sēņu vērotāja almanahā”.
Savukārt uz jautājumu par labāko laiku neparasto sēņu meklēšanai speciālisti norādīja, ka varētu būt gada aukstākie mēneši.
“Man, piemēram, patīk vēls rudens, lai gan fotografēšanai nav gaismas. Bet tad ir interesanti kaut ko atrast, kad vēl nav sals un nav daudz sēņu. Dabā ir miers,” sacīja Daniels. .: “Arī sēņotāji ir pārtraukuši sēņošanu. Sēnes ir interesanti vērot pat ziemas atkušņa laikā. Tad uz ķermeņa parādās viss gaišais un interesantais.”
Merry piebilda, ka ziemā var atrast arī ēdamās sēnes. Tas, piemēram, ir Flammulina phyllotipes.
“Tās aug pat tad, kad ir sniegs, kad ir neliels atkusnis. Piemēram, man gadījās, ka Ziemassvētkos izgāju ābeļdārzā, un tas izauga uz vecas ābeles, un man bija svaiga sēņu mērce.”
Foto: Ginta Ringard, “Latvijas Mikologu biedrība un draugi”, Facebook grupa
Brīnišķīgo sēni var redzēt arī pavasarī, kad tā bieži sastopama uz kritušiem zariem vai kokiem. Dead Wood — kritušie koki un zari ir ļoti produktīva vieta, kur skatīties. Vērts pievērst uzmanību arī raibajiem mežiem.
“Ziemeļos no Kurzemes ir daudz lielu priežu mežu. Daudzveidība ir arī, piemēram, Gaujas ielejā. Gaujas ieleja un tās pietekas ir ļoti bagātas ar visādām interesantām koksnes sēnēm,” atzīmēja Meri.
Es arī ieteicu iet pēc iespējas tālāk vecos mežos – tajos, kas ir aizauguši, bet kur koki jau krietni pārsnieguši ciršanas vecumu. Tur var atrast arī interesantas sēnes.
Lielākoties mikologi sēnes novēro vienatnē, kad dabu var novērot lēnāk un rūpīgāk. Dažreiz viņiem ir jāiet mežā ar lielāku cilvēku grupu, kā atklāja Mirs:
“Reizēm, ja ir kas īpaši interesants, dodamies paskatīties grupā. Un tā ir arī ar putniem – ja garām paiet kāds rets putns, visi ornitologi no visas Latvijas dodas uz dīķi, kurā tas dzīvo.”
Viena no Facebook grupas dalībniecēm, sēņu vērotāja Ginta LSM.lv pastāstīja, ka sēnes mežā var baudīt kā artefaktus: “Sēnes ir neticami interesanta lieta visās izpausmēs – ne tikai kārums acīm, dvēselei,bet arī prātam,jo pārsvarā atklāju Kā sauc sēni un kāds ir tās raksturs.Interesanti!Pamanu mežā visādus sīkumus,ko citi kas iet līdzi parasti neredz vai ievērojiet.”Es esmu dabas, meža cilvēks, un viss, ko tur var atrast, sniedz patiesu prieku un harmoniju.”
Foto: Aija Pelēkā, “Latvijas Mikologu biedrība un draugi”, Facebook grupa
Savukārt grupas dalībnieci Aiju aizrauj dabas procesi.
“Sēnes un sēne ir dabas brīnumi, kas var pārsteigt jebkurā vietā un visneparedzamākajā veidā. Ir patiess prieks redzēt mežā vēl neredzētas dabas veltes un uzzināt par tām ko jaunu,” sacīja Iga. . Piebilstot, ka viņai patīk arī vērot dažādus šīs sēnes evolūcijas procesus: “Piemēram, ieraugot Plasmodium, ir ļoti interesanti pēc dažām dienām redzēt, no kādas gļotas sēnes tā attīstījusies.Sēņu pasaule ir ļoti daudzveidīga. ”, bezgala interesanti un skaisti. Ne velti mūsu ģimenē neēdamās sēnes sauc par mazajām meža princesēm.
Tikmēr sēņotāja Sandra sacīja, ka viņai vienmēr paticis staigāt pa mežu ar mērķi, tāpēc ilgu laiku sēņošana un ogošana bija ideāls attaisnojums. Sandra piebilda, ka sēņu vērošana ļauj vēlreiz ieraudzīt brīnišķīgo pasauli, kurā dzīvojam. Tāpēc viņa bieži dodas pastaigāties uz mežu un bildē tur esošās sēnes.
Tātad, nākamreiz, kad pēc vairāku stundu ilgas meklēšanas atrodaties mežā ar tukšu grozu, viss nav zaudēts. Vienkārši aizmirstiet par kulinārijas rūpēm un izbaudiet sēņu skaistumu un šarmu pašas par sevi!
