Kopumā tikai viena no piektajām valstīm ir sasniegusi dzimumu līdztiesību, un sievietes veido no 45 līdz 55 procentiem zinātnieku.
Šo valstu vidū ir arī Latvija, kur sieviešu īpatsvars zinātnē ir 51% (Lietuvā 51% un Igaunijā 43%), liecina UNESCO dati.
Šie dati arī liecina, ka lielākā daļa sieviešu pēc izglītības iegūšanas neizvēlas turpināt karjeru, tā vietā dodot priekšroku rūpēm par ģimeni. Pat Zviedrijā, kur bakalaura kursos uzņemto sieviešu īpatsvars ir 60%, pakāpeniski samazinājies to sieviešu skaits, kuras pēc tam turpina studijas – zinātnē turpina strādāt tikai 36%.
Tikai 10% sieviešu Latvijā izlemj veidot karjeru zinātnē.
Vēl viena tendence, ko pētnieki pamanīja, ir tas, ka lielākā daļa zinātnieču strādā akadēmiskajās un valsts iestādēs. Lielākā daļa zinātnē strādājošo vīriešu strādā privātajā sektorā, kas piedāvā konkurētspējīgāku atalgojumu un lielākas karjeras iespējas. Šāda tendence vērojama arī valstīs, kur zinātnieču īpatsvars ir daudz lielāks, piemēram, Argentīnā (52% zinātnieku ir sievietes). Tikai 29% no viņiem strādā privātajā sektorā.
58% Latvijas valsts sektorā strādājošo zinātnieku visas ir sievietes. Tas attiecas arī uz 52% zinātnieku akadēmiskajā sektorā un 40% privātajā sektorā.
Atsauce: 102.109.109.5232
