Latvijas ārlietu ministrs ilgu laiku pavadīja amatā. Uzkrātā pieredze ļauj dziļāk saskatīt problēmu ainavu dažādās starptautiskās dzīves jomās.
Mēs runājām ar Edgaru Rinkēviču ikgadējā Rīgas konferences 2021. gada ārpolitikas un drošības politikas forumā, kas notika no 15. līdz 16. oktobrim.
Gāzes krīze tiks apspriesta ES samitā
– Eiropa tagad saskaras ar plašu enerģijas un gāzes krīzi. Vai ES un NATO ir izpratne par darbībām, visticamāk, kopīgām, kas jāveic īstermiņā un ilgtermiņā?
– Šie jautājumi tiek apspriesti arī alianses ietvaros, bet, protams, jautājums par enerģētikas politiku ir vairāk nekā jautājums, kas saistīts ar Eiropas Savienību. Eiropas Savienība šobrīd pēta veidus, kā risināt pašreizējo situāciju, jo īpaši cenu kāpumu. 13. oktobrī Eiropas Komisija nāca klajā ar konkrētiem priekšlikumiem-gan īstermiņa, gan stratēģiskiem, lai izvairītos no šādām krīzēm. Piemēram, īstermiņā ir ierosināts samazināt enerģijas nodokļus, tostarp pievienotās vērtības nodokli. Šie jautājumi tiks apspriesti arī pavisam drīz ES samitā (21. oktobrī Briselē – red.). Tad tiks pieņemti lēmumi.
– Daudzi eksperti runā par Gazprom un Krievijas īpašo lomu nesenās krīzes izraisīšanā.
– Kas attiecas uz Krievijas lomu pašreizējā situācijā, arī šis jautājums tiek analizēts. Bet līdz šim nav skaidru pierādījumu, ka to izraisīja Krievijas Federācija. Šajā pētījuma brīdī es būtu pārāk ātrs, lai izdarītu secinājumus un izteiktu skaļus paziņojumus.
Pirms nedēļas Apvienotās Karalistes un trīs Baltijas valstu diplomātiskie vadītāji tikās viņa rezidencē Kentā. Ko jūs varat mums pastāstīt par tikšanos?
– Tā bija laba tikšanās, tā bija mūsu otrā tikšanās. Atgādināšu, ka pirmā tikšanās notika 2021. gada martā, kad Rāba kungs bija Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs (Dominiks Raabs ieņēma šo amatu no 2019. gada 24. jūlija līdz 2021. gada 15. septembrim – red.). Tagad mēs turpinām kontaktus ar Elizabeti Trusu. Darba kārtība jau bija plaša, sākot ar divpusējām un reģionālajām attiecībām, kā arī drošības jautājumiem. Mēs apspriedām mūsu kopējo politiku attiecībā uz Krieviju un Ķīnu. Un mēs vienojāmies par konkrētāku iespējamās sadarbības skaidrojumu, saskaroties ar “hibrīdkaru”, ko Baltkrievijas varasiestādes pašlaik veic pret Latviju, Lietuvu un Poliju (Lukašenko režīma izraisītā migrācijas krīze – red.).
Mēs arī runājām par veidiem, kā sniegt lielāku palīdzību Ukrainai. Jā, Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, turpinot iesaistīties proaktīvā politikā attiecībā uz Austrumu partnerības valstīm, īpaši Ukrainu, Moldovu un Gruziju.
Mēs pārsniedzām reģionālos jautājumus un apspriedām drošību Eiropā un NATO kopumā. Es atkārtoju, tā bija ļoti auglīga tikšanās, un tās rezultātā notiks turpmākas diskusijas.
Noziegumu okupācijas neatzīšanai ir jābūt realitātei
– Kā attīstās sadarbība Ukrainas virzienā?
– Vispirms es gribu atgādināt, ka šogad, aprīlī, mēs ļoti nozīmīgā vizītē Ukrainā apmeklējām trīs Baltijas valstu ārlietu ministrus.
– Jā, mēs to atceramies un esam par to pateicīgi. Tad bija sarežģīta situācija ar Krievijas karaspēka pulcēšanos pie mūsu robežām.
– Šī mūsu vizīte bija svarīga kā simbolisks solis un atbalsta zīme … Vēlāk, augustā, Latvijas prezidents Levita kungs apmeklēja Krimas stendu un piedalījās tā darbā. Tagad mums ir konkrētas idejas Krimas platformas attīstībai. Iniciators ir Latvijas Republikas prezidents. Viņš ir augsti kvalificēts jurists, bijušais Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis. Levits kungs vēlētos palikt pie fokusa, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros noteikusi Krimas platforma. Mums pastāvīgi jāuzsver okupācijas neatzīšanas politikas nozīme.
– Šajā ziņā Baltijas valstīm ir sava pieredze, savā ziņā bēdīga, bet dažos – pozitīva. Es domāju Padomju Savienības okupāciju pusgadsimtu.
– Jā, kad pienāca laiks atjaunot neatkarību, šī politika strādāja. Sekot šim procesam bija vieglāk, jo gandrīz visa starptautiskā sabiedrība neatzina mūsu valstu okupācijas faktu … Tāpat mums ir jānodrošina, lai Krimas okupācijas neatzīšana kļūtu par juridisku un politisku faktu. Par to ir jārunā un jāatgādina Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un citu reģionālo organizāciju ietvaros.
Mēs arī šobrīd gatavojamies Austrumu partnerības samitam 15. decembrī (Briselē, red.). Tam ir nepieciešams sagatavot dokumentu kopumu, lai noteiktu, kā stiprināt sadarbību starp ES un partnerības valstīm, īpaši ar Ukrainu. Es varu arī teikt, ka jautājums par palīdzību Ukrainai tika apspriests arī sanāksmēs, kuras es rīkoju Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ietvaros. Šim nolūkam ir arī dažas idejas …
Bet principā mēs gribētu redzēt reformu turpināšanu Ukrainas attīstības virzienā, tā sakot, dinamiski. Tajā pašā laikā mēs ceram, ka iekšpolitiskie jautājumi netraucēs vispārējo reformu noskaņojumu.
– Kādi ir plānotie darba kontakti ar Ukrainas Ārlietu ministrijas vadītāju Dimitro Kulebu?
– Es gribētu ticēt, ka COVID-19 un visas ar to saistītās problēmas mums netraucēs sasniegt visu plānoto (pēc intervijas kļuva zināms, ka Latvijas valdība pieņēma lēmumu slēgt periodu no 21. oktobra līdz 15. novembrim, – red.). Jo īpaši gaidāms, ka Kuleba kungs drīz apmeklēs Rīgu.
Rīgā tiekas NATO ārlietu ministri
– Kad jaunā administrācija pārņēma Balto namu, šķita, ka savstarpējā sapratne ar Eiropas sabiedrotajiem sāk nostiprināties, bet attiecībās ar Franciju bija krīze. Cik spēcīgs ir šoks? Vai ir ņemtas vērā tās sekas?
– Sākšu no tālienes. 25. oktobrī es savā pašreizējā amatā svinēšu savu 10 gadu jubileju.
– Es jau iepriekš jūs apsveicu!
– Nu, kaut kas ir, dažiem tie ir svētki, citiem – nav. Nopietni un bez ironijas, gadu gaitā esmu saskāries ar dažādām situācijām, ieskaitot kaut kādas līdzīgas. Dažreiz sabiedroto atrast kopīgu valodu ir ļoti viegli un ātri. Dažreiz notiek ļoti sarežģītas debates, un ne tikai slēgtu durvju veidā, jo dažas lietas kļūst publiski pieejamas un tiek plaši atspoguļotas presē. Tas notika, piemēram, kad sākās ASV militārā kampaņa Irākā un pret to iebilda Vācija un Francija. Bija arī citas šādas epizodes. Bet tas ir normāli NATO, 30 sabiedroto organizācijai.
Galvenais, ko mēs vispirms vēlētos redzēt, ir tas, ka šādi jautājumi tiks apspriesti un atrisināti, neietekmējot alianses vispārējo politiku un virzienu. Labāk to darīt pa pāriem. Starp citu, mēs šo jautājumu apspriedām arī 11. oktobrī, tiekoties ar Lielbritānijas ārlietu ministru.
Svarīgi, ka Rīgā no 30. novembra līdz 1. decembrim notiks NATO ārlietu ministru sanāksme, kurā mēs izstrādāsim jaunu stratēģisko koncepciju. Paredzams, ka to apstiprinās valstu un valdību vadītāji NATO samitā Madridē (2022. gada 29. -30. Jūnijs – red.). Mūsu uzdevums ir atrast veidus, kā stiprināt aliansi. Mēs arī apspriedīsim, kas jāņem vērā nākotnē, ņemot vērā Afganistānas pieredzi un spēku izvešanu no turienes. Atcerieties, ka tieši pēc šī notikuma pirmajās 2-3 nedēļās daudzi apgalvoja, ka tas ir beidzies, alianse beidzās, viss izjuka, pilnīgas šausmas. Tagad tas ir lielā mērā aizmirsts. Lai ko jūs darītu, jebkuras organizācijas dzīvē ir kāpumi un kritumi. Šādām situācijām nevajadzētu būt dramatiskām. Tātad mēs tiksim pāri arī šim.
Rezumējot, protams, mēs vēlamies, lai mūsu labie draugi un sabiedrotie – Francija, ASV un Apvienotā Karaliste – risinātu radušās problēmas un varētu turpināt strādāt pie jautājumiem, kas skar mūs visus. Globālā līmenī runa ir par klimata pārmaiņām, globālo stabilitāti un cilvēktiesībām. Reģionālā līmenī runa ir par pretējiem spēkiem, kas cenšas iznīcināt stabilitātes līdzsvaru un Eiropas drošības sistēmu. Mums ir lietas, ko apspriest un paveikt. Tas mūs vieno vairāk nekā dažas gadījuma rakstura atšķirības, kas mums ir bijušas, ir un būs ik pa laikam. Es nevēlos izņemt traģēdiju vai traģēdiju.
Iespējamas jaunas sankcijas pret Minsku
– Jūs jau minējāt negatīvo ietekmi uz drošības situāciju no pašreizējā Minskas režīma puses. Vai varat pakavēties pie šī jautājuma?
Iepriekš Eiropas Savienība pielika lielas pūles, lai sadarbotos ar šo valsti. Vienlaikus sarunā ar Baltkrievijas diplomātiem mēs atzīmējām – ja situācija ar politiskajām brīvībām un cilvēktiesībām krasi pasliktināsies, tad, protams, tas ietekmēs Baltkrievijas un Eiropas Savienības attiecības. Tas notika pēc 2020. gada augusta vēlēšanām, kuras mēs neatzinām pārredzamības trūkuma dēļ. Turklāt apturēt Ryanair lidmašīnu, kas lido virs valsts teritorijas, ir viduslaiku lieta. Tas, ko mēs redzam tagad – jaukti kara elementi, ekspluatējot indivīdus un migrantus – ir pacēlis situāciju citā līmenī. Patiesībā mēs patiešām vēlētos palīdzēt cilvēkiem, kuri Baltkrievijā saskaras ar apspiešanu, un mēs vēlētos redzēt, ka dažas lietas uzlabojas, taču vienīgais, ko mēs redzam līdz šim, ir pasliktināšanās. Tas nozīmē gan attiecībā uz jaukto karu, kas tiek uzsākts pret mums, gan attiecībā uz baltkrievu politisko tiesību un brīvību stāvokli, ļoti iespējams variants ir noteikt citu sankciju paketi.
Oļegs KudrinsRīga
