Konkurences padome ir izpildiestāde Latvijā. Izlasiet viņu profilu
Šajā rakstā mēs aprakstām un analizējam konkurences ekonomikas izmantošanu publiskās izpildes konkurences lietās un privātās izpildes deliktu lietās Latvijā 2022. gadā un 2023. gada pirmajā pusē. Mēs koncentrējamies uz ievērojamākajiem gadījumiem, kas identificēti intervijās ar vadošajiem konkurences juristiem Latvija un Konkurences pārvalde Latvijas (KP). Intervijas tika veiktas 2023. gada maijā un jūnijā, un aptaujātie advokātu biroji bija Cobalt, Ellex, Poga.Legal, Sorainen, TGS Baltic un Vilgerts.
Pamatojoties uz intervijām, Kasablankas grupa apvienošanās novērtējumos galvenokārt izmanto ekonomisko analīzi. CC ekonomikas komanda pagājušajā gadā formāli uzņēmās vadību apvienošanās izvērtēšanā, kas principā, pēc CC domām, ļauj brīvāk noteikt prioritātes ekonomikas izmantošanā. Kopumā aptaujātie juristi izteica atzinību par Kasablankas grupas apvienošanās izskatīšanas procesa efektivitāti, taču nenovēroja būtiskas izmaiņas Kasablankas grupas prioritātēs. Papildus apvienošanās gadījumiem aptaujātie advokāti norādīja uz potenciālu pieprasījumu pēc ekonomiskās analīzes ar pusēm, kas iesaistītas karteļa zaudējumu apsūdzības lietās.
Pēdējā pusotra gada laikā Satversmes tiesa ir pieņēmusi lēmumus dažādās lietās. 2022. gadā Centrālā komiteja apstiprināja četrpadsmit apvienošanos, no kurām piecas tika pakļautas padziļinātai izmeklēšanai. 2023. gadā apvienošanās aktivitāte pieauga: Centrālā padome no janvāra līdz jūnijam apstiprināja 11 apvienošanās gadījumus. Par vienu apvienošanos ir veikta padziļināta izmeklēšana. Turklāt Kasablankas kopiena izdeva četrus lēmumus par karteļiem, kuri visi bija saistīti ar piedāvājumu viltošanu iepirkumā. Šajā rakstā izceltie gadījumi tika izvēlēti veikto ekonomisko analīžu sarežģītības dēļ.
KP apstiprināja apvienošanos, pamatojoties uz uzņēmuma neveiksmīgo aizsardzību pirmo reizi
Pamatojoties uz intervijām, sarežģītākā apvienošanās lieta bija Dobeles dzirnavnieka uzņēmuma Baltic Mill iegāde. Dobeles dzirnavnieks ir Latvijas uzņēmums, kas darbojas graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas jomā un pieder Igaunijas uzņēmumam Tartu Mill. Baltic Mill ir Lietuvas uzņēmums, kam Baltijā pieder vairāki graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi, tostarp Rīgas dzirnavnieks Latvijā. Par apvienošanos ir ziņots visās trīs Baltijas valstīs, un apvienošanās izmeklēšanas rezultāti dažādās jurisdikcijās ir bijuši atšķirīgi. Konkurences komisija apvienošanos bez nosacījumiem apstiprināja 2022. gada martā, un Igaunijas Konkurences iestāde atļāva apvienošanos ar nosacījumu, ka tiks veikti tiesiskās aizsardzības līdzekļi 2022. gada maijā. Tomēr 2022. gada augustā Lietuvas Konkurences padome nolēma bloķēt apvienošanos.
KP, izmeklējot apvienošanos, veica vairāku veidu ekonomisko analīzi. Konkurences ciešumu CC novērtēja, izmantojot korelācijas analīzi, kas balstīta uz pušu iknedēļas tirgus daļu svārstībām, un piedāvājumu analīzi, pamatojoties uz uzņēmumu savstarpējo (B2B) klientu piedāvājumu datiem. Kasablankas kopiena veica arī patērētāju aptauju, lai novērtētu, cik lielā mērā patērētāji apvienošanās pušu produktus uzskata par alternatīvām, un informētu par attiecīgo tirgus definīciju. Balstoties uz veiktajām analīzēm, CK konstatēja, ka Dobeles dzirnavnieks un Rīgas dzirnavnieks ir viens otra tuvākie konkurenti Latvijā. Apvienotajam uzņēmumam būtu bijis dominējošs stāvoklis daudzos attiecīgajos tirgos, un tāpēc ierosinātā apvienošanās būtu būtiski ierobežojusi konkurenci.
Taču, tā kā Rīgas dzirnavņikam bija finansiālas grūtības, CK uzskatīja par lietderīgu izvērtēt pušu iesniegto neveiksmīgo uzņēmuma aizstāvību. KP noteica, vai šajā gadījumā ir izpildīti trīs Komisijas horizontālās apvienošanās pamatnostādnēs minētie kritēriji. KP analizēja Rīgas dzirnavnieka bankrota iespējamību un iziešanu no tirgus, izmantojot trīs dažādus bankrota prognozēšanas modeļus. Divi no modeļiem norādīja uz augstu vai ļoti augstu Rīgas dzirnavnieka bankrota iespējamību. Apvienošanās dalībnieki sniedza arī ārējos pārskatus par Rīgas dzirnavnieka finansiālo stāvokli, kas tika veikti pirms apvienošanās izskatīšanas procesa. Pamatojoties uz veikto analīzi, KP konstatēja, ka Rīgas dzirnavnieks, visticamāk, pamestu tirgu, ja apvienošanās nenotiktu. Šī bija pirmā reize, kad KP izvērtēja un apstiprināja apvienošanos, pamatojoties uz neveiksmīgo uzņēmuma aizstāvību.
Satversmes tiesa piesprieda 4,5 miljonu eiro naudas sodu trim ceļu būves uzņēmumiem par izsoles viltošanu
2023. gada jūnijā Centrālā komiteja sodīja trīs ceļu būves uzņēmumus par nelikumīgu informācijas apmaiņu un piedāvājumu viltošanu. Kartelis bija saistīts ar septiņiem publiskajiem iepirkumiem, ko laikā no 2016. līdz 2018. gadam organizēja valsts uzņēmums Latvijas Valsts ceļi. Iepirkuma vērtība bija aptuveni 25 miljoni eiro, un trīs no piedāvājumiem ietvēra ES fondu finansējumu. Koordinācijas komiteja arī izmeklēja pasūtītāja pārstāvja lomu karteļa dalībā vai atbalstīšanā, taču konstatēja, ka nav pietiekami daudz pierādījumu, lai pierādītu prettiesisku rīcību.
Satversmes komitejas lēmums galvenokārt tika pamatots ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja noklausītām sarunām. Tomēr KP analizēja arī Latvijas valsts autoceļu rīkotajos ceļu būves konkursos iesniegto piedāvājumu cenu svārstības laikā no 2015. līdz 2021.gadam un konstatēja, ka karteļa periodā cenu svārstības bija mazākas nekā ārpuskarteļa periodā. Juristi nekad nav saskārušies ar šāda veida KP ekonomisko analīzi. Cenu dispersijas analīzi var izmantot kā pārbaudes rīku, lai atklātu slepenas vienošanās modeļus, jo zemas atšķirības var liecināt par monopola tirgu, kurā uzņēmumi vienojas, koordinējot cenas.
Paredzams, ka pēc CC nesenajiem karteļa lēmumiem pieaugs privātā izpildes aktivitāte
Aptaujātie juristi sagaida, ka pēc Satversmes tiesas pēdējos gados pieņemtajiem karteļa lēmumiem kompensāciju prasības pieaugs. Dažas prasības saistībā ar būvniecības karteli no 2021. gada jau ir nonākušas tiesās, un sagaidāms, ka pēdējā pusotra gada laikā pieņemtie lēmumi par karteļiem radīs papildu prasības. Balstoties uz intervijām, īpaša loma var būt ekonomiskajai analīzei, kas pierāda, ka iespējamie karteļa radītie zaudējumi atšķiras no Latvijas likumdošanā noteiktā 10 procentu nodevas palielinājuma pieņēmuma.
Visbeidzot, lielākā daļa aptaujāto juristu sagaida, ka 2021. gada martā izveidotā Ekonomikas lietu tiesa būs uzņēmīgāka ekonomikas analīzei. Ekonomikas tiesa ir pirmās instances tiesa, kas specializējusies komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu un korupcijas lietās un ir kompetenta privātpersonu izpildes deliktu lietās Latvijā. Taču ekonomiskā specializācija šobrīd pastāv tikai pirmajā vietā.
Atruna
Saistībā ar šajā rakstā minētajiem gadījumiem Copenhagen Economics darbojās kā ekonomiskais padomnieks vienai no pusēm, Lietuvas Dobeles dzirnavnieks iegādājoties Baltic Mill.
Piezīmes
Latvijas Konkurences padome, 2022. gada pārskats [Link].
Latvijas Konkurences padome, 2023. gada 12. jūlija paziņojums presei [Link].
Copenhagen Economics darbojās kā ekonomikas padomnieks vienai no apvienošanās pusēm Lietuvā.
Latvijas Konkurences padome, 2022. gada 25. marta paziņojums presei [Link].
Igaunijas Konkurences iestāde, 2022. gada pārskats [Link].
Lietuvas Konkurences padome, 2022. gada 26. augusta paziņojums presei [Link].
Apvienošanās puses var būt tuvi konkurenti, ja vienas puses tirgus daļas palielinājums atbilst līdzvērtīgam otras puses tirgus daļas samazinājumam.
Apvienošanās puses var būt tuvi konkurenti, ja, piemēram, tās bieži piedalās vienā un tajā pašā izsolē vai zaudē biežāk, kad otra puse piedalās tajā pašā izsolē, nekā tad, ja otra puse nepiedalās.
Kviešu un rudzu miltu “Business-to-business” (B2B) un “business-to-sumer” (B2C) tirgi Latvijā, kā arī B2C tirgi miltu maisījumiem, auzu pārslām, putrām un makaroniem no mīkstajiem kviešu miltiem Latvijā.
Tie ir: (1) bankrotējušajam uzņēmumam tuvākajā nākotnē būs jāpamet tirgus, ja to neiegādāsies cits uzņēmums; 2) tādu alternatīvu iegādes veidu trūkums, kas mazāk kaitē konkurencei nekā paziņotā apvienošanās; (3) Ja apvienošanās nenotiks, bankrotējušā uzņēmuma aktīvi aizies no tirgus. Skatīt: Pamatnostādnes horizontālās apvienošanās novērtēšanai saskaņā ar Padomes Regulu par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (2004/C 31/03), 90. punkts. [Link].
Latvijas Konkurences padome, 2023. gada 14. jūnija paziņojums presei [Link].
2021. gada jūlijā Konkurences padome sodīja 10 būvniecības uzņēmumus 16 miljonu eiro apmērā par dalību cenu viltošanas kartelī laikā no 2015. līdz 2018. gadam. Skatīt: Latvijas Konkurences padomes 2021. gada 10. augusta paziņojumu presei [Link].
Latvijas Tieslietu ministrija [Link].
