Mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu otrajā ceturksnī valstī pieauga par 12% un sasniedza 1525 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Gada laikā visstraujāk – par 20% – vidējās algas pieauga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kam sekoja ūdensapgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas sektors, ieguves un karjeru izstrāde, transports un uzglabāšana, kā arī privātais sektors. nozarē. enerģiju. Par 14,6% algas pieauga arī valsts pārvaldē.
Straujākais algu kāpums bija Rīgas un Vidzemes reģionā, bet visvairāk maksāja finanšu un IKT nozares.
Latvijas Bankas ekonomists Andris Migunovs uzskata, ka algu pieaugumam ir trīs galvenie iemesli: situācija darba tirgū, minimālās algas palielināšana no 500 eiro līdz 620 eiro un inflācija.
“Iepriekšējā gadā bija ļoti augsta inflācija, tāpēc paaugstinājām cenas precēm un pakalpojumiem, un šis efekts pamazām sāka iekļauties darba algās. Šis efekts turpinās arī turpmāk. Esam novērojuši arī minimālās algas pieaugumu, kas arī ietekmē šī ceturkšņa statistika, un trešais faktors Tas ir darba tirgus.
“Bezdarba līmenis ir samazinājies, līdz ar to darbaspēka piedāvājums ir mazāks, kas arī mudina darba devējus palielināt algas, jo viņiem vienkārši nav neviena, kas strādā. Darba devēji ir sākuši savā starpā sacensties par darbiniekiem.”
Demogrāfiskās situācijas dēļ darba tirgū ienāk mazāk cilvēku nekā pensionāru.
Taču arī Citadeles ekonomists Martis Aplišs norāda, ka algu ziņā joprojām atpaliekam no Eiropas vidējā līmeņa.
“Ja mēs skatāmies uz mūsu ienākumu līmeni, tie joprojām ir 70-80% no Eiropas vidējā līmeņa. Algas ir jāpaaugstina.” [..] Tātad cilvēki paliek Latvijā, un faktiski process turpinās, kā mēs redzam. Visticamāk, ka pārskatāmā nākotnē algas Latvijā turpinās pieaugt, jo Eiropas vidējā līmeņa sasniegšana tik ātri nenotiks. Savukārt demogrāfiskā situācija un strādājošo skaita samazināšanās tuvākajā laikā nav gaidāmas izmaiņas.
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas augstskolas lektore Lija Litāna sacīja, ka algu paaugstināšana joprojām nekompensē inflāciju un tarifu pieaugumu.
“Mēs visi redzam, ka pieaugums ir daudz lielāks, nekā liecina oficiālā statistika. Neskatoties uz algu pieaugumu, iedzīvotāju reālais dzīves līmenis kopumā ir pasliktinājies. Piemēram, laikā, kad cenas aug , apkures tarifi ir par 30% augstāki -40% Paaugstinoties enerģijas cenām, izejvielas kļūst dārgākas, bet, kad tās samazinās, tās samazinās par 3,5%. Un pat šī alga, tā brīža kāpums, nesedza dzīves līmeņa pazemināšanās, kāda tā bija iepriekš.
“Līdz ar to problēma ir uzņēmumu konkurētspējā un darbinieku finansiālajā maksātspējā, jo viņiem ir objektīva nepieciešamība pēc lielāka darba samaksas,” sacīja Litāns.
Palēninoties Latvijas ekonomikas izaugsmei, algu pieaugums saglabāsies lēnāks nekā līdz šim, taču sagaidāms, ka tas turpināsies. Nākamgad plānots paaugstināt arī minimālo algu.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
