Dažādi ar klimatu saistīti apdraudējumi, piemēram, pavasara sals, sausums, lietus un krusa, ir radījuši arvien lielākus zaudējumus saimniecībām. Latvijā šobrīd ir apdrošinātas tikai 30% platību, sacīja graudu kompānijas Co-op Latraps lauksaimniecības zemju apdrošināšanas vadītāja Vita Boumane.
“Ja Latvijā ir aptuveni 900 tūkstoši hektāru lauksaimniecības platības, tad apdrošināta ir tikai trešā daļa. Tas nav tikai piegādes nodrošināšanas jautājums, bet arī lauksaimnieka finansiālās pratības jautājums un tas, kā katra saimniecība plāno savu. nākotnes attīstība un darbība.
Juris Lazdiņš no Saeimas Lauksaimnieku biedrības pagājušo gadu minēja kā adaptācijas gadu. Pēc lauksaimnieku organizācijas datiem, graudu ražas pērn samazinājušās par 20-30%.
Kā vienu no apdrošināšanas aktivitātes bremzēšanās iemesliem Lazdiņš norādīja uz nestabilo un neprognozējamo valsts atbalstu apdrošināšanas polisēm. Iepriekš atbalsta intensitāte bija 70%, tagad 50%.
Vienlaikus zemkopības ministrs Armands Krause (Zaļo un zemnieku savienība) konferences dalībniekiem sacīja, ka nepieciešams arī pārdomāt debates par Lauksaimniecības riska fonda izveidi:
“Valsts nevar visu laiku atbalstīt dažādas nozares, un vairumā gadījumu apdrošināšana darbojas, un es redzu, ka tam arī vajadzētu turpināties, bet vairāk jādomā par tām jomām, kur apdrošināšana ir ļoti sarežģīta vai nedarbojas. tiešām strādā.” Realitāte – augļkopība, dārzeņkopība, ganības, kukurūza.
“Šeit pavisam nopietni jāatgriežas pie vēsturiskās diskusijas par riska fonda izveidi – valsts kopējo fondu, ko var izmantot paši lauksaimnieki un ko mēs varam izmantot arī Eiropas finanšu pārvaldīšanai. Taču mums ir vajadzīgs priekšvēsture, kas palīdzēs palīdzēt lauksaimniekiem un kur apdrošināšanas kompānijas nekad vai reti neiejauksies.” Klāt.
Latvijas Apdrošināšanas kompāniju asociācijas dati liecina, ka 2022. gadā zemniekiem par sēšanas un stādīšanas zaudējumiem izmaksāti 9 miljoni eiro, bet pērn tikai 8 mēnešos izmaksāti 16 miljoni eiro.
Asociācijas prezidents Janiss Abasens sacīja, ka kopējā statistika par pagājušo gadu vēl ir gaidāma, tomēr viņš uzskata, ka par visu gadu kompensācija varētu būt izmaksāta līdz pat 20 miljoniem eiro: “Ir zināms progress. Ja paskatās pirms pieciem vai septiņiem gadiem, jūs atklāsiet, ka aptuveni 10% no teritorijas, kas tika nodrošināta, tagad aptuveni 30%, bet, protams, jūs vēlētos, lai šis skaitlis būtu lielāks par šo [..]”.
Biedrība lēš, ka apdrošinātās platības pērn pieauga līdz 350 000 hektāru, kas ir par 100 000 hektāru vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
