Tikai septiņas no 19 eirozonas ekonomikām sasniegs savus skaitļus pirms koronavīrusa, saraksta beigās atrodoties Spānijai, Itālijai un Portugālei.
Eirozonā atšķirības ir arī vispārēja tendence: 12 no 19 valstīm, kurām ir vienotā valūta, būs jāgaida līdz 2022. gadam, lai atgrieztos pie IKP, kāds bija pirms pandēmijas, liecina publiskotie dati
Otrdien – Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).
Kā tas notika pēc 2008. un 2009. gada lielās lejupslīdes, šīs ārkārtējās atšķirības sarežģī Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzdevumu, jo turpmākajos mēnešos tā saskarsies ar grūto uzdevumu – normalizēt monetāro politiku un pakāpeniski atkāpties no ļoti lielām burām. Valsts parāda pirkumi, kas novērsa finanšu sabrukumu, bet ar lielu rūpību, lai nesaskartu atpalikušās valstis.
Neviena no piecām lielākajām bloka valstīm – Vācija, Francija, Itālija, Spānija un Nīderlande, kā arī neviena no dienvidu valstīm, kas ir vissmagāk cietusi, netika iekļauta to valstu sarakstā, kuras faktiski ir atveseļojušās.
Bet trīs Baltijas valstis – Igaunija, Lietuva un Latvija, kurām pat nebūs jāgaida līdz gada beigām, lai atgūtu visu zaudēto, divas Centrāleiropas valstis Slovēnija un Luksemburga bija starp tām valstīm, kuras atgriezās kopā ar Somiju un Īriju.
Pēdējais ir visspilgtākais gadījums: tā ir vienīgā eirozonas valsts un viena no 31 SVF dalībvalstīm – mazāk nekā 20 procenti no kopējā apjoma -, kas pat nav saskatījusi savu IKP līgumu 2020.
Kamēr tās partneri cīnījās, sala pieauga par 5,9 procentiem.
Lasīt vairāk: Makrona zvejas dusmas “ļoti satrauc Eiropas Savienību”
Skaitļi ir vienlīdz ilustratīvi arī 2020. – 2021. Gadā-salīdzinot ar aptuveni divu procentu punktu samazinājumu eirozonā, salīdzinot ar sākuma punktu 2019. gada beigās, Īrija to pašu periodu noslēgs ar 20 procentu pieaugumu.
Cerams, ka Dienvideiropas valstis, kas lielā mērā paļaujas uz tūrismu un pakalpojumiem, piemēram, Spānija, Itālija un Portugāle, 2022. gada otrajā pusē atgriezīsies aktivitātēs pirms pandēmijas.
Turpretī Lielbritānijas ekonomika augustā pieauga, jo pilnīga koronavīrusa ierobežojumu atcelšana veicināja notikumus un viesmīlību.
Nacionālais statistikas birojs (ONS) paziņoja, ka iekšzemes kopprodukts palielinājās par 0,4 procentiem no jūlija līdz augustam pirmajā pilnajā mēnesī pēc tam, kad visi COVID-19 ierobežojumi Anglijā beidzās 19. jūlijā.
Nepalaid garām:
Brexit: ES saplosa sevi Frosta prasību dēļ [LIVE BLOG]
Īrija brīdina pasaules līderus par tirdzniecības darījumiem ar Lielbritāniju saistībā ar Brexit [INSIGHT]
Makrons neatkāpjas: franči brīdina par tirdzniecības karu Apvienotajā Karalistē [ANALYSIS]
Steidzoties uz festivāliem, parkiem un pasākumiem, briti palīdzēja smagi cietušajai mākslas, atpūtas un izklaides nozarei atgriezties pie 8,5 procentu pieauguma.
IKP pieaugums augustā nozīmē, ka ekonomika tagad ir tikai par 0,8 procentiem mazāka nekā pirms pandēmijas.
Dati parādīja vairāk pazīmju, ka atveseļošanās kavējas, jo globālās piegādes ķēdes problēmas maksā.
Izaugsme augustā bija mazāka, nekā gaidīts, bet arī Valsts statistikas birojs pārskatīja jūlija aplēses līdz 0,1 % samazinājumam, salīdzinot ar iepriekš paziņoto 0,1 % pieaugumu.
Arī ekonomikai septembrī būs jāpaaugstinās par 2,1 %, lai paliktu uz pareizā ceļa, Anglijas Banka trešajā ceturksnī prognozējot kopējo pieaugumu par 2,1 %.
Atsevišķi Valsts statistikas biroja dati trešdien parādīja, ka Apvienotās Karalistes kopējais tirdzniecības deficīts augustā palielinājās līdz 3,7 miljardiem sterliņu mārciņu, salīdzinot ar 2,9 miljardiem mārciņu jūlijā.
Bet dati liecina, ka Brexit ietekme uz Lielbritānijas un Eiropas tirdzniecību samazinās.
Un, lai gan imports no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, augustā joprojām bija lielāks nekā bloka imports, plaisa bija visšaurākā kopš Brexit 1. janvārī.
Valsts statistikas birojs paziņoja, ka augustā preču imports no Eiropas Savienības samazinājās par 100 miljoniem mārciņu, bet kopējais imports samazinājās par 1,3 miljardiem mārciņu.
Lielbritānijas preču eksports arī samazinājās par 1,3 miljardiem sterliņu mārciņu, eksportam uz ES samazinoties par 4,3 procentiem, bet vairāk par 5 procentiem-uz ārpuskopienas valstīm.
Maria Ortega papildu ziņojumi
