Aviācijas nozare ir bijusi viena no COVID-19 krīzes vissmagāk skartajām nozarēm, tostarp Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic. Transporta ministrija lēš, ka transporta nozare pagājušajā gadā saņēma 500 miljonus eiro lielu atbalstu un puse no tā nonāca airBaltic, 21. februārī ziņoja Latvijas TV De Facto.
Aviokompānija vēl nav izlēmusi, vai pieprasīt vēl vienu naudas daļu. Ir izstrādāti pieci dažādi scenāriji. Vissliktākais ir liels kaitējums.
2019. gadā airBaltic pārvadāja 5 miljonus pasažieru, 2020. gadā – tikai 1,3 miljonus. Pagājušajā nedēļā airBaltic prezidents Mārtiņš Gauss publicēja viedokli, ka līdz ar vakcināciju ceļotāju skaits palielināsies. Tomēr viņš arī norādīja, ka sagaidāms, ka Eiropas aviosabiedrības pārdzīvos dažus grūtus mēnešus un ka valsts atbalsta pieprasījums aviācijas nozarei ir neizbēgams.
Koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā valdība pagājušā gada martā nolēma neatmaksāt agrāku aizdevumu airBaltic 36 miljonu eiro vērtībā, bet konvertēt šo naudu akcijās. Tomēr Eiropas Komisija tam nepiekrita. Vasarā ar Eiropas Komisiju tika saskaņots vēl viens airBaltic veicināšanas plāns – 250 miljonu eiro ieguldījums airBaltic kapitālā.
Krīzes Covid-19 gadā ir skaidrs, ka valsts līdzekļi ir sadalīti dāsnāk. Tomēr pašreizējais atbalsts airBaltic izceļas uz vispārējo fona. 250 miljonu eiro ieguldījums ir līdzvērtīgs, piemēram, nodokļu pagarinājumam visiem Latvijas uzņēmumiem kopā. Gandrīz dubultā summa, kas samaksāta dīkstāvē un algu subsīdijās pagājušajā gadā.
Uzņēmuma izpilddirektors Gauss De facto sacīja, ka airBaltic vēl nav pieprasījusi papildu līdzekļus. Varbūtība, ka tas notiks, ir atkarīga no vakcinācijas līmeņa Eiropā.
“Šogad mēs esam plānojuši piecus dažādus scenārijus, un divos no šiem scenārijiem mums joprojām ir nauda gada beigās. Bet scenārijā, kurā pašreizējā situācijā nav izmaiņu, mēs – tāpat kā citas aviosabiedrības – jautāsim pēc palīdzības. Bet mēs pašlaik neesam mērķējuši uz Latvijas valsti. Lai iegūtu papildu līdzekļus, pavasarī pārskatīsim situāciju ar vakcināciju, ”skaidroja Gauss.
Tagad AirBaltic sagaida, ka martā un aprīlī būs vairāk lidojumu, un rezervācijas tiks izdrukātas septembrī.
Kad tika lūgts norādīt konkrētākas naudas summas, kas nodokļu maksātājiem būtu jāņem vērā, Gauss atbildēja, ka airBaltic šobrīd maksā 3,5 miljonus eiro nedēļā. Tiklīdz jūs varat lidot, ieņēmumi tiks parādīti arī pretī.
“Ja jūs varat man pateikt, kad ir iespējami visi lidojumi, es varu pateikt, cik daudz naudas vajag” airBaltic “,” sacīja “airBaltic” vadītājs.
Es domāju, ka vissliktākais scenārijs ir tāds, ka situācija neuzlabojas veselu gadu. Es varu izdomāt skaitli, ja mēs vēl gadu nelidojam. Ja mēs nelidosim līdz 2022. gada februārim, maksimālie zaudējumi būs 182 miljoni eiro. Šis ir scenārijs, kuru mēs arī aplūkojam, bet, protams, mūsu pieņēmums ir ievērojami labāks, “sacīja Gauss.
Transporta sekretārs Thales Linkites (Jaunā konservatīvā partija) ir norādījis, ka valdība būs gatava palīdzēt airBaltic, taču pastāv liela neskaidrība par to, vai un cik daudz naudas būs nepieciešams.
“Es domāju, ka tā ir iespēja, jo ir skaidrs, ka, ja situācija neuzlabosies un mēs neturpināsim lidojumus Eiropā, tad ir skaidrs, ka būs jāatbalsta visa aviācijas nozare Eiropā,” sacīja Linkites.
Lidsabiedrība paskaidro, ka vasarā valdības piešķirtā nauda palīdzēja segt airBaltic lidojuma, līzinga un uzturēšanas izmaksas. Atceltajos reisos kompānija samaksāja pasažieriem vairāk nekā 60 miljonus eiro.
Arī AirBaltic ietaupīja, atlaižot 40% darbinieku, kas kopumā ir 700. Intervijā pagājušā gada martā Gauss solīja visus atgriezt pēc gada, taču tagad viņš atzīst, ka viņi nevar uzņemt visus atlaistos cilvēkus. .
Pilotiem maksā mazāk, bet viņiem tiek piedāvāts kļūt par akcionāriem, tiek izsniegti aizdevumi, gada beigās tiek dzēsti parādi un izmaksātas dividendes.
Covid-19 krīzes sākumā airBaltic vadītājs un izpilddirektors Gauss paziņoja, ka ir atteicies no darba algas, lai varētu atsākt regulāros lidojumus. Gausa gada ieņēmumi no airBaltic pēdējos gados pārsniedza 1 miljonu.
Kā noskaidroja “De Facto”, Gauss bez atalgojuma strādāja tikai vienu mēnesi.
Maijā, kad airBaltic atsāka regulāros lidojumus, Gausa prēmija tika atjaunota, taču ar 20% samazinājumu, kā tas bija citu vadošo airBaltic darbinieku gadījumā. Tikmēr oktobrī visa komanda atjaunoja algas par 100%, jo aviokompānija bija sasniegusi noteiktus komerciālus mērķus.
Gauss, šķiet, ir nedaudz sarūgtināts, runājot par lielo valdības finansējumu airBaltic. Viņaprāt, sabiedrība līdz galam neizprot airBaltic ieguldījumu ekonomikā krīzes gadā, jo tā pārvadāja ne tikai pasažierus, bet arī miljonus vēstuļu un paku.
Diskusijas notiek tikai par to, cik daudz naudas esam saņēmuši, bet, no otras puses, airBaltic ieņēmumi labos gados ir pārsnieguši 500 miljonus eiro. Un mēs virzāmies uz priekšu, lai būtu lielākais uzņēmums valstī pēc uzņēmējdarbības apjoma. Kā airBaltic mēs esam globāls zīmols. Mēs esam vienīgais patiesi pazīstamais zīmols ārpus valsts. AirBaltic ieņēmumi nākotnē pārsniegs miljardu, pateicoties tikai visām mūsu pasūtītajām lidmašīnām.
Jāatzīmē, ka uzņēmumam būs jāatgūst ļoti ātri, lai valsts ieguldītos līdzekļus atdotu piecu līdz septiņu gadu laikā, par ko vienojies ar Eiropas Komisiju.
