Grūti laiki mežsaimniecības nozarei Latvijā / Raksts

Mežsaimniecības nozare, kas līdz šim ir veiksmīgi nostiprinājusies kā galvenais resurss, saskaras ar daudzām problēmām. Pieprasījums pēc zāģmateriāliem kritās, tāpēc kritās arī cenas un uzņēmumu peļņa.

Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem meži veido 1,5% no Latvijas IKP un nodrošina vairāk nekā 17 000 darbavietu. Vairāk nekā puse (53%) Latvijas platības ir meži. Tīmekļa vietnē varat atrast visaptverošus datus par mežsaimniecības nozari Latvijas statistikas vietne.

Pagājušajā nedēļā Kokrūpniecības konferencē uzņēmumi sprieda par turpmāko attīstību un inovāciju ieviešanu nozarē, kas ļaus ražot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, nevis paļauties tikai uz izejvielu piegādi.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnesi Boi uzskata, ka Latvijas koksnes izstrādājumu eksporta portfelī līdz šim dominējuši zemas sarežģītības produkti. Tas liek domāt, ka, tā kā koksnes resursi nākotnē samazināsies, jācenšas tos izmantot saprātīgāk un radīt pievienoto vērtību.

“Līdz šim vairāk politiķi un ekonomisti ir runājuši par augstas pievienotās vērtības produktu un zināšanu ietilpīgu darbu nepieciešamību, kas kopumā ir tukša runa, jo no runām nav lielas sekas. Pavisam cits svars ir tad, kad paši ražotāji runāt par to un darīt, un viņi virzās uz produktu ar augstāku pievienoto vērtību virzienā un ir gatavi arī stāties pretī šiem izaicinājumiem, jo, protams, jebkurā inovāciju ciklā tas nav īstermiņa.“Tas prasa daudzus gadus. pūles un arī risks, un tas ir smags darbs, taču liels paldies ražotājiem par viņu vēlmi iet Virzoties uz priekšu šajā virzienā.

Arturus Butans, izpilddirektors Latvijas Uzņēmēju un eksportētāju asociācija kokapstrādes jomāuzskata, ka mežsaimniecības nozare kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir veiksmīgi attīstījusies, pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir atrasti jauni tirgi, un tagad ir pienācis laiks spert nākamos soļus.

READ  Cik gudra Igaunija un tās sieviešu vadība var iemācīt Apvienotajai Karalistei vienu vai divas lietas

“Mēs izmantojām laiku pēc 2008. gada krīzes, lai investētu tehnoloģiju attīstībā un infrastruktūrā, un tagad vajadzēja pienākt brīdim, kad mēs tiešām varētu sākt ķerties pie sarežģītākiem produktiem,” sacīja Artūrs Botāns. “Tas, protams, ir risks, un tas ir liels ieguldījums, to spēj tikai lielie uzņēmumi. Protams, ir arī ļoti nozīmīgs atbalsts, kas, iespējams, nāk no valdības vai Eiropas fondiem un tamlīdzīgi.” Ja nopietnāk domājam par koksnes zinātnes attīstību, par tiem produktiem, kas dažādos līmeņos var aizstāt arī pasaules fosilos resursus, jāsaprot, ka tas prasīs zināmu laiku, jo šādu produktu izstrāde parasti aizņem 5-5 gadus. 15 gadi.”

Viens no vadošajiem kokapstrādes uzņēmumiem Latvijā ir Stiga RM, kas apsaimnieko vairāk nekā 10 000 hektāru meža. Uzņēmums šobrīd Tucumā būvē savu trešo rūpnīcu un ražos produkciju ar augstu pievienoto vērtību, stāsta uzņēmuma īpašnieks Andres Ramuliņš: “Jo vairāk varam izdarīt ar katru baļķi, katru izstrādājumu, jo tas kļūst dārgāks. jo vairāk mēs varam to pārdot.” Eksportam mēs neesam atkarīgi no piegādes ķēdēm, loģistikas izmaksām utt., tāpēc varam pārdot savu augstas kvalitātes produkciju Austrālijā, Japānā, Amerikā un Kanādā.”

Andress Ramuličs uzsver, ka valstij ir jāturpina atbalsta programma uz eksportu orientētiem uzņēmumiem, taču, ieviešot automatizāciju un digitalizāciju, darba vietu skaits nepalielināsies – jāpalielina algām. Arī tiem, kuri nelegāli strādā kopš 2008. gada krīzes, būtu jāpalīdz atgriezties darba tirgū no ēnu ekonomikas.

“Jāizdod kaut kāda amnestija un jāatgriež šie cilvēki legālā darba tirgū, lai mēs varētu tālāk attīstīt ražošanu Latvijā. Es uzskatu, ka Latvija var kļūt par industriālu lielvalsti,” saka Andris Ramuličs.

“Protams, ir vēl kaut kas ļoti svarīgs. Mums ir vajadzīgs Ekonomikas ministrijas iecerētais zaļais koridors, kas neļauj vienam vai diviem cilvēkiem, piemēram, traucēt rūpnīcas celtniecību. Latvijā mēs ir daudz māju un ir ļoti grūti atrast vietu zonai “Nozare, kur mēs varam būvēt, jo visi saka – mums vajag darbu un rūpnīcas, bet ne šeit.”

READ  Noskaidroti Baltijas ilgtspējas balvas finālisti / Eseja

Kokrūpniecības konference notiks katru gadu un turpināsies diskusijas par to, kā veicināt straujāku rūpniecības attīstību mežsaimniecības nozarē.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top