Pēc Krievijas un Ukrainas konflikta Eiropas Savienības valstis tiecas uz militāro modernizāciju un vairākkārtīgu asignējumu palielināšanu aizsardzībai.
Pasaule bija šokēta 24. februārī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, izraisot katastrofālu seku vilni visā Eiropā, tostarp enerģētikas krīzi un strauju inflāciju.
Krievijas un Ukrainas karš piespieda Eiropu palielināt aizsardzības izdevumus. Dažas valstis, piemēram, Vācija, jau ir veikušas jaunus izlēmīgus pasākumus šajā jomā, 2022. gadā papildus iztērējot 100 miljardus eiro un palielinot budžetu virs 2 % no IKP no 2024. gada. Eiropai ir jātērē vairāk, bet galvenokārt — kaut kas labāk iztērēts. ti, kopīgi.
viens lietussargs
Eiropas Komisijas Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts (DG DEFIS) ir atbildīgs par ES aizsardzības un kosmosa nozares politiku un vada Eiropas Komisijas darbības šajās divās nozarēs. DEFIS ir atbildīgs par konkurētspējas un inovācijas atbalstu Eiropas aizsardzības nozarē.
ĢD DEFIS izveide liecina, ka aizsardzības politika kļūst par arvien nozīmīgāku darbības jomu gan Eiropas Komisijai, gan Eiropas Savienībai kopumā. Kopš 2019. gada ES ir intensīvi strādājusi pie instrumentu izstrādes, lai palielinātu ES dalībvalstu sadarbību aizsardzības nozarē, militārajās spējās, ES civilo krīžu pārvaldībā, militārajā mobilitātē un ES darbībās tās kaimiņvalstīs.
Eiropas aizsardzības finansējums
ĢD DEFIS ietvaros Eiropas Aizsardzības fonds (EAF) veicina kontinenta stratēģisko neatkarību un tā pilsoņu aizsardzību un aizsardzību. EDF atbalsta konkurētspējīgus un sadarbības projektus visā pētniecības un attīstības ciklā, lai būtiski ietekmētu Eiropas aizsardzības spējas un industriālo ainavu. Tā stingri mudina mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) piedalīties sadarbības projektos un veicina novatoriskus, novatoriskus risinājumus.
gadam Ekonomikas attīstības fondam atvēlēts gandrīz 8 miljardu eiro budžets. 2,7 miljardi eiro ir piešķirti kopīgu aizsardzības pētījumu finansēšanai, lai novērstu jaunus un turpmākus drošības apdraudējumus. Papildu 5,3 miljardi eiro ir līdzfinansējums sadarbības kapacitātes attīstības projektiem, kas papildina valstu ieguldījumus. Jāpiebilst, ka ES budžets 2017.-2020.gadam bija 590 miljoni eiro.
2022. gada 20. jūlijā Eiropas Komisija paziņoja par plāniem piešķirt kopējo ES finansējumu aptuveni 1,2 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu 61 sadarbības pētniecības un attīstības projektu, kas atlasīti pēc pirmajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar EAF.
Saskaņā ar komisijas paziņojumu presei ar priekšlikumiem, kas atlasīti finansējuma saņemšanai, fonds atbalstīs progresīvus aizsardzības spēju projektus, piemēram, nākamās paaudzes kaujas lidmašīnas, tankus un kuģus, kā arī kritiskās aizsardzības tehnoloģijas, piemēram, militāro mākoni. , mākslīgais intelekts, pusvadītāji, kosmosa, elektroniskie vai medicīniskie pretpasākumi. Tas arī radīs graujošas tehnoloģijas, jo īpaši kvantu tehnoloģijas un jaunus materiālus, un gūs labumu no daudzsološiem MVU un jaunizveidotiem uzņēmumiem.
atzinīgi vērtējot šo svarīgo soli Eiropas aizsardzības sadarbībā, Izpildviceprezidente Margrēte Vestagere Viņš sacīja: “Izvēlētie augstas kvalitātes projekti ir parādījuši, ka aizsardzības industriālā sadarbība Eiropā ir patiešām sasniedzama pat plašā mērogā. Gandrīz 700 uzņēmumu, kas pēta un attīsta nākamās paaudzes inovatīvas aizsardzības tehnoloģijas, izmantojot ES fondus, veidos elastīgu un konkurētspējīgu rūpnieciskā bāze.”
Rūpniecība nav īpaši apmierināta
No 1,2 miljardiem eiro 322 miljoni eiro (30 %) tiks novirzīti 31 pētniecības projektam un 845 miljoni eiro (apmēram 70 %) 30 liela mēroga projektiem. Lai gan Ekonomikas attīstības fonds atbalsta mazos un vidējos uzņēmumus, tie šķiet neapmierināti ar finansējuma sadali. Viņš teica: “Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piešķirtie līdzekļi ir salīdzinoši ierobežoti, un tas noved pie ierobežota projektu skaita, jo lielākā daļa līdzekļu tiek novirzīti lielajiem uzņēmumiem.” Roberto Senators, Civitanova Systems to Science Business CTO.
MVU veido 40 % no visām organizācijām, kas saņēmušas EAF līdzekļus; Viņi saņems tikai aptuveni 20% no kopējā finansējuma. Iestājoties par plašāku līdzdalību, MVU vēlētos, lai EDF palīdzētu tiem izstrādāt savus atsevišķus produktus, nevis vienkārši piegādāt komponentus lieliem uzņēmumiem.
citā pusē, Jean Bey, Eiropas Aviācijas, drošības un aizsardzības nozaru federācijas ģenerālsekretārs, uzskata, ka EAF būtu jāpiešķir sākotnēji plānotajam 13 miljardu eiro budžetam, un ir gatavs palielināt šo budžetu, ņemot vērā Ukrainas kara drūmo realitāti. “13 miljardi eiro bija kaut kas tāds, ko mēs būtu uzskatījuši par minimālo ieguldījumu EDF miera laikā, bet tagad mēs skatāmies uz kara laiku,” atklājot Eiropas Aviācijas un aizsardzības nozares ekonomiskās ietekmes ziņojumu, sacīja Pai.
“Mums nākamajos piecos gados ir vajadzīgi drosmīgāki soļi ceļā uz patiesu Eiropas aizsardzības savienību… Es plānoju stiprināt Eiropas Aizsardzības fondu, lai atbalstītu pētniecību un spēju attīstību. To darot, mēs pavērsim lielas jaunas iespējas mūsu augstajai tehnoloģiju nozarēm un citām mūsu ekonomikas daļām. Ursula fon der Leiena, Eiropas Komisijas prezidente.
Atklāts ceļš
Savā ikgadējā aizsardzības datu ziņojumā par 2020.-2021. gadu Eiropas Aizsardzības aģentūra (EDA) ir sīki izklāstījusi 26 ASEAN dalībvalstu izdevumus. 2021. gadā kopējie Eiropas aizsardzības izdevumi sasniedza jaunu augstāko līmeni – 214 miljardus eiro, kas iezīmē vēl 6% pieaugumu 2020. gadā un septīto pieauguma gadu pēc kārtas.
EDA ziņojumā konstatēts, ka dalībvalstis vairāk nekā jebkad agrāk iegulda aizsardzības aprīkojuma iepirkumos un pētniecībā un attīstībā, kas ir pieaugums par 16% salīdzinājumā ar 2020.gadu, kopā veidojot 52 miljardus eiro.
Ziņojumā konstatēts, ka nepārtrauktais kopējo izdevumu pieaugums atspoguļojas arī valstu skaitļos. 2021. gadā no 18 dalībvalstīm, kas palielināja izdevumus, sešas tos palielināja par 10% vai vairāk. Vislielākais pieaugums bija vairāk nekā 4 miljardi eiro Itālijā absolūtā izteiksmē un attiecīgi 42%, 33% un 27% relatīvais pieaugums Somijā, Grieķijā un Slovēnijā. Tomēr astoņas dalībvalstis samazināja savus izdevumus, un lielākais samazinājums valstī ir 15% relatīvā izteiksmē.
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu norāda, ka tēriņu pieaugums, visticamāk, turpināsies arī turpmākajos gados. Tomēr aizsardzības izdevumu palielinājums ir izpaudies arī ievērojamā Eiropas kooperatīvo izdevumu pieaugumā, taču tie joprojām ir krietni zem saskaņotajām kolektīvajām normām. Tērētajām valstīm, piemēram, Vācijai, Francijai un Itālijai, ir liela nozīme lielākajā daļā finansēto dotāciju, pētniecības un tehnoloģiju (R&T).
Palielināti Eiropas aizsardzības izdevumi var izraisīt konkurenci starp Eiropas un Amerikas aizsardzības uzņēmumiem. Lai gan kāds amerikāņu uzņēmums var vēlēties sadarboties ar Eiropas uzņēmumiem, lai paplašinātu savu klātbūtni vietējā tirgū. Tomēr interese par amerikāņu produktu popularizēšanu neapšaubāmi būs.
No otras puses, ASV piešķirs Ukrainai un 18 citām Eiropas valstīm ārvalstu militāro finansējumu (FMF) 2,219 miljardu dolāru apmērā, lai palīdzētu modernizēt militāros spēkus reģionā. 1 miljards dolāru no šīs summas tiks piešķirts tikai Ukrainai, bet pārējām valstīm — Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Bulgārijai, Horvātijai, Čehijai, Igaunijai, Gruzijai, Grieķijai, Kosovai, Latvijai, Lietuvai, Moldovai, Melnkalnei, Ziemeļmaķedonijai, Polijai, Rumānija, Slovākija un Slovēnija — dala atlikušos dolārus.
FMF būtībā ir nauda, ko ASV valdība piešķir citām valstīm, lai iegādātos ASV ražotu militāro aprīkojumu. Tas it kā rada ciešākas attiecības ar partnervalsti. Tomēr tas atsūknē naudu ASV, radot konkurenci Eiropas aizsardzības nozarei.
