Latvijā valdošā centriski labējā partija ieguva visvairāk balsu valsts vispārējās vēlēšanās, centristiskās partijas ierindojoties otrajā vietā, savukārt promaskaviskās partijas krita balsojumā, ko veidoja Krievijas karš Ukrainā, Saskaņā ar svētdien publicētajiem rezultātiem.
Saskaitot vairāk nekā 99% balsu, premjerministra Krisjāņa Kariņa partiju Jaunā Vienotība atbalsta 19%, bet otrajā vietā ir opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība ar 12,5%, bet centriski noskaņotais Jaunās vēlēšanu apvienības Apvienotais saraksts, ko veido vairākas partijas. reģionālās partijas – ir otrā.Trešā vieta ar 10,9%.
Tikai astoņas vēlēšanu partijas vai apvienības pārkāpa 5% barjeru un nodrošināja sev pārstāvniecību 100 deputātu parlamentā. To skaitā ir centriski labējā Nacionālā apvienība un centriskā apvienība attīstībai / Par! Abi ir pašreizējās Karenas mazākuma koalīcijas valdības locekļi.
Neviena no partijām, kas apkalpo Latvijas etnisko krievu minoritāti, kas veido vairāk nekā 25% no valsts 1,9 miljoniem iedzīvotāju, nav spējusi nodrošināt vietu parlamentā.
57 gadus vecais ASV un Latvijas dubultpilsonis, kurš dzimis Vilmingtonā, Delavēras štatā, medijiem iepriekš sacīja, ka, ja viņa partija uzvarēs, būtu vieglāk turpināt darbu tajā pašā koalīcijas valdībā.
Eiropas Komisijas izpildviceprezidents un bijušais Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis sacīja, ka Baltijas jūras valsts “pašlaik Krievijas agresijas pret Ukrainu kontekstā saskaras ar ļoti sarežģītu ģeopolitisko situāciju”.
Latvija, kas robežojas ar Krieviju, Eiropas Savienībai un NATO iestājās 2004.gadā.
Dombrovskis sacīja jaunās vienības atbalstītājiem galvaspilsētā Rīgā.
Sestdienas vēlēšanas bija īpašs trieciens Maskavai draudzīgajai partijai “Saskaņa”, kas tradicionāli kalpojusi par lietussargu lielākajai daļai Latvijas krievvalodīgo vēlētāju, tostarp baltkrieviem un ukraiņiem.
Saskaņa saņēma tikai 4,8% balsu salīdzinājumā ar 2018. gada vēlēšanām, kad tā savāca gandrīz 20% balsu, kas ir visvairāk no jebkuras atsevišķas partijas, taču citas partijas tai ir izslēgušas no iekļūšanas valdībā.
Krievijas iebrukums Ukrainā 24. februārī būtiski ietekmēja vēlētāju attieksmi, norāda novērotāji, un izraisīja dziļu plaisu starp krievvalodīgajiem, kas iebilst pret karu, un tiem, kas to atbalsta. Latvijas ekonomiskā situācija, tostarp energoresursu cenu kāpums, bija galvenais vēlēšanu jautājums.
Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka primāro vēlētāju aktivitāte bija 59,4%, kas ir lielāka nekā 2018. gada vēlēšanās.
___
Sekojiet AP reportāžām par karu Ukrainā https://apnews.com/hub/russia-ukraine
