Centrālās bankas vadītājs Gabriels Maklufs sacīja, ka ir “pāragri” sākt runāt par procentu likmju samazināšanu, jo inflācija joprojām ir augsta un ir jāatgriež līdz vidēja termiņa mērķim 2%.
Jaunākā Eiropas Savienības aplēse liecina, ka gada inflācija oktobrī visā eiro zonā samazinājusies līdz 2,9% no septembrī reģistrētajiem 4,3%, ko noteica zemākas enerģijas cenas.
Eiropas Centrālās bankas pēdējā sanāksmē pagājušajā mēnesī pēc 10 secīgām procentu likmju paaugstinājumiem tika pieņemts lēmums turpmāk nepaaugstināt procentu likmes.
Uzstājoties Finanšu sistēmu konferencē Dublinā, Makhlouf, kurš ir arī ECB padomes loceklis, sacīja: “Manuprāt, ir pāragri sākt runāt par to, kad mēs sāksim pazemināt vai pazemināt likmes.”
Viņš arī sacīja, ka ir pāragri teikt, ka “mēs esam sasnieguši kāpņu augšējo daļu”, runājot par inflācijas apkarošanu.
Makhlouf piebilda, ka viņš nezina, vai pasaule atgriezīsies pie zemām procentu likmēm, jo ir “pārāk daudz mainīgo”.
Latvijas centrālās bankas prezidents un ECB padomes loceklis Mārtiņš Kasačs sacīja, ka aizņēmumu izmaksas varētu samazināties, tiklīdz ECB būs pārliecināta, ka patēriņa cenu pieaugums atgriezīsies pie 2% mērķa.
“Šis šā brīža lēmums saglabāt procentu likmes pašreizējā līmenī ir patiesa pārliecība, ka inflācija vairs nepieaugs,” trešdien TV3 sacīja Kazāks.
“Mums ir jābūt pārliecinātiem, ka inflācija ir pārvarēta, un tad mēs varam soli pa solim pazemināt procentu likmes,” viņš teica.
Plānots, ka nākamajā mēnesī Eiropas Centrālā banka atkal tiksies, lai apspriestu inflācijas vidi un to, vai turpināt atstāt procentu likmes tādas, kādas tās ir.
Vācijas Centrālās bankas vadītājs Joahims Nāgels sacīja, ka debates par to, kad samazināt procentu likmes, “nav lietderīgas”.
Viņš piebilda, ka “inflācija ir mantkārīgs zvērs” un “kad mums jātiek galā ar ļoti spītīgu zvēru, mums jābūt vēl spītīgākiem”.
Eiropas Centrālās bankas galvenais ekonomists Filips Leins sacīja, ka attiecībā uz pamatinflāciju ir panākts zināms progress, taču tas vēl nav pietiekams.
Runājot par Īrijas ekonomiku, Makhlouf sacīja, ka tā turpināja paplašināties, lai gan lēnāk, jo “monetārā politika tiek pieņemta vietējā un globālā mērogā”.
“Agrīnās pazīmes, kas liecina par inflācijas un monetārās politikas stingrības ietekmi uz aizņēmēju noturību, kļūst acīmredzamas hipotēku, privātpersonu aizdevumu un dažu uzņēmumu kreditēšanas sektoru vidū,” viņš teica.
Viņš piebilda, ka plašais makro attēls liecina par “ekonomikas noturību”, bet “pastāv liela neskaidrība par to, kas sagaida”, lielā mērā tāpēc, ka monetārā stingrība vēl nav skārusi finanšu sistēmu un ekonomiku.
