Siltumnīcefekta gāzu emisijas ES ekonomikā: -3% 2023. gada pirmajā ceturksnī – Produkti Eurostat ziņas

2023. gada pirmajā ceturksnī ES ekonomikas kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas veidoja 941 miljonu tonnu oglekļa dioksīda.₂– vienādojumi (CO₂-Eq), mazāks par 2,9%, salīdzinot ar to pašu 2022. gada ceturksni (969 MtCO2₂EQ). Šis kritums notika saistībā ar Eiropas Savienības IKP pieaugumu par 1,2% 2023. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada to pašu ceturksni.

Šī informācija iegūta no datiem par siltumnīcefekta gāzu emisiju ceturkšņa aprēķiniem pēc ekonomiskās aktivitātes, ko šodien publicējis Eurostat. Ceturkšņa aprēķini par siltumnīcefekta gāzu emisijām papildina ceturkšņa sociālekonomiskos datus, piemēram, iekšzemes kopproduktu vai nodarbinātību. Šajā rakstā ir apkopoti rezultāti no visdetalizētākā raksta anotētā statistikā par ceturkšņa siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Avota datu kopas: env_ac_aigg_q un namq_10_gdp

2023. gada pirmajā ceturksnī visvairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju izraisīja ekonomikas nozares: mājsaimniecības (24%), apstrādes rūpniecība (20%), elektroenerģija, gāzes apgāde (19%) un lauksaimniecība (13 %). %). %). ), kam seko “transportēšana un uzglabāšana” (10%).

Dati liecina, ka, salīdzinot ar 2022. gada pirmo ceturksni, emisijas samazinājušās 5 no 9 tautsaimniecības nozarēm. Lielākais kritums fiksēts “elektrības un gāzes” sektorā (-12,3%). Galvenā nozare, kurā palielinājās emisijas, bija “transportēšana un uzglabāšana” (+7,2%).

Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājušās 21 Eiropas Savienības valstī

Emisijas 2023. gada pirmajā ceturksnī samazinājās gandrīz visās ES valstīs, salīdzinot ar 2022. gada pirmo ceturksni, izņemot Īriju (+9,1%), Latviju (+7,5%), Slovākiju (+1,9%), Dāniju (+1,7). %), kā arī Zviedrijā (+ 1,6 %) un Somijā (0,3 %), kur tas pieauga. Šai ES dalībvalstu grupai bija arī IKP pieaugums.

Lielākais siltumnīcefekta gāzu samazinājums fiksēts Bulgārijā (-15,2%), Igaunijā (-14,7%) un Slovēnijā (-9,6%).

Avota datu kopa: env_ac_aigg_q un namq_10_gdp

No 21 ES valsts, kas samazinājusi emisijas, tikai 6 ir samazinājušas savu IKP (Čehija, Igaunija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija un Polija), kas nozīmē 15 ES valstis (Portugāle, Horvātija, Beļģija, Malta, Francija, Spānija, Nīderlande, Vācija, Austrija, Rumānija, Itālija, Kipra, Grieķija un Slovēnija) ir panākušas, ka Bulgārija samazinās emisijas, vienlaikus palielinot IKP.