Latvija, koridors starp Rietumiem un Austrumiem, īpaši transporta sektorā. Šāds valsts attīstības redzējums gadiem noteica ekonomisko politiku. Sākoties karam Ukrainā, bija skaidrs, ka starp Eiropas Savienību un Krieviju nokāps dzelzs priekškars, un nekādu ilgstošu attīstības sadarbību ar agresoru nevarēja iedomāties.
Vairāk komerciālo atsavinājumu pērn fiksēts importā, kur 2023.gadā tika sasniegts zemākais rādītājs kopš 2006.gada. Savukārt eksportā naudas izteiksmē skaitļi joprojām ir pietiekami augsti un pērn pārsniedza 1,3 miljardus eiro. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, importa temps pērn veidoja 1,6% no kopējās tautsaimniecības, bet eksports – 3,1%.
Bankas Citadele ekonomists Martis Apolliņš komentēja: “Ja viena gada laikā būs pilnīgs un pilnīgs attiecību sabrukums, iespējams, atkal būs gads bez izaugsmes ekonomikā. Šogad gaidām kaut kādu izaugsmi – pusotru, divus procentus. ”
“Kā vienreizējs šoks ekonomikai, protams, būs jūtams. Bet vai tas ir tik būtiski, bez kā Latvijas ekonomika nevar turpināt pastāvēt? Labi, nē. Mums eksporta tirgi galvenokārt ir Rietumu tirgi. Šie ir arī tirgi, kuros mēs redzam izaugsmi, uz kuriem mums jākoncentrējas un kur mums ir jāattīstās.
Eksperti norādīja, ka tirdzniecības pārtraukšanai ar Krieviju būtu daudz lielāka ietekme nekā citās transporta nozares jomās. Dzelzceļš un lielākā daļa ostu gadiem ilgi ir paļāvušās uz Krievijas precēm.
Satiksmes ministrija jau iepriekš ir apkopojusi tirdzniecības pārtraukšanas sekas ar agresoru, taču šobrīd ministrija šos datus nevēlas atklāt.
Tirdzniecības apturēšana ar Krieviju atstās iespaidu arī uz citām jomām, taču ne tik lielā mērā kā transporta jomā.
Pēc LTV “Panorāmas” aptaujāto ekonomistu prognozēm, pilnībā pārraujoties tirdzniecības attiecībām ar Krieviju, darbu varētu zaudēt līdz 20 tūkstošiem cilvēku jeb aptuveni 2 procenti no kopējā strādājošo skaita Latvijā.
“Tā ietekme būs jūtama divās vietās. Vai divarpus gadus. Ventspilij – Ventspils ostai, joprojām ir sava loma pilsētas ekonomikā. Šī ietekme būs jūtama arī Daugavpilī, kur liela daļa iedzīvotāju dzīvo,» sacīja Luminor Bank ekonomiste Beatrise Strautša.Latvijas dzelzceļa darbinieki.
“Mērenoša ietekme var būt arī Rēzeknē, kas ir arī nozīmīgs dzelzceļa mezgls un kravu apstrādes vieta. [..] “Rīgā ir arī ļoti daudz ar tranzītu saistītu darba vietu, taču uz Rīgas ekonomikas fona tas lielas problēmas neradīs,” sacīja Strautšs.
Runājot par biznesa pārtraukšanu ar Krieviju, ir svarīgi arī redzēt, cik lielā mērā mēs paši varam aizliegt un cik lielā mērā to var regulēt ES noteiktie noteikumi. Pašlaik uz šiem jautājumiem nav viennozīmīgu atbilžu.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
