Šis skaitlis gada laikā palielinājās par 0,7 procentpunktiem un divu gadu laikā par 1,5 procentpunktiem.
Katram ceturtajam darbiniekam (24,5%) ir maģistra grāds, 13,9% ir bakalaura grāds, 3,6% ir īstermiņa augstākā (universitātes) izglītība, bet 0,7% ir doktora grāds. Augstāko vidējo izglītību ieguvuši 37,1 procenti strādājošo, neaugstāko pēcvidusskolas izglītību – 13,5 procenti, vidējo izglītību (pamatizglītības otrā pakāpe) – 6,4 procenti, bet pamatizglītības pirmo posmu – 0,3 procenti.
2023. gadā gandrīz puse (45,1%) nodarbināto cilvēku vecumā no 25 gadiem bija vadītāji, profesionāļi vai tehniķi un profesionāļu palīgi. Vairāk nekā piektdaļa (21,4%) bija kvalificēti strādnieki lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, strādnieki tirdzniecībā un ar to saistītajās nozarēs vai iekārtu un mehānismu operatori un montieri, bet viena piektdaļa (20,0%) bija lietvedības darbinieki vai pakalpojumu sniedzēji un pārdošanas darbinieki. Primārās profesijas aizņēma tikai 12,7% no skaita.
Tehniķu un palīgprofesionāļu vidū par 1,1 procentpunktu palielinājās strādājošo ar augstāko (terciāro) izglītību īpatsvars (2022. gadā – 58,9% un 2023. gadā – 60,0%), savukārt vadītāju vidū (2022. gadā – 70,6% un 2023. gadā – 70,0%), kā arī profesionāļu īpatsvars. (87,0% 2022. gadā un 86,4% 2023. gadā) samazinājās par 0,6 procentpunktiem. Cilvēku ar augstāko izglītību īpatsvars lietvedības atbalsta darbinieku grupā gandrīz nemainījās (2022. gadā – 41,8%, 2023. gadā – 41,9%), savukārt lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā kvalificēto darbinieku īpatsvars pieauga par 1,5 procentpunktiem (2023. gadā – 2,6%). ). 2022. gadā un 4,1% 2023. gadā). Augsti izglītoti strādājošie (pieaugums par 0,3 procentpunktiem) reģistrēti arī bruņoto spēku profesijās (39,5% 2022. gadā un 39,8% 2023. gadā), kā arī iekārtu un iekārtu operatoru un montētāju vidū (8,9% un 9,2%).
2023. gada sākumā augstākais nodarbinātības līmenis (91,9%) iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem bija cilvēkiem ar doktora grādu, kam sekoja īstermiņa universitātes izglītība (85,6%), maģistra grāds (84,5). %) un bakalaura grādu. Akadēmiskais grāds (82,7%). Zemākais nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā (9,2%) bija cilvēkiem bez formālās izglītības vai ar zemāku par pamatizglītību.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram