Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde, noslēdzot periodiskas konsultācijas ar Latviju, sacīja.
Starptautiskais Valūtas fonds norādīja, ka Latvija kopumā Covid-19 šoku pārvarējusi salīdzinoši labi. Uzlabojoties veselības stāvoklim, reālais IKP 2021. gadā pieauga par 4,5%, pārsniedzot pirmskrīzes līmeni, pateicoties spēcīgajam patēriņam un investīcijām, ko nodrošināja ievērojams finansiāls atbalsts, norādīja fonds.
Viņš norādīja, ka 2022. gada pirmajā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte joprojām bija noturīga, kas ir pārsteidzoši augšupvērsti, sasniedzot 6,7% gadā, jo mājsaimniecības privātā patēriņa finansēšanai izņēma pandēmijas laikā uzkrātos uzkrājumus.
Starptautiskais Valūtas fonds norāda, ka Latvijas ekonomika ir neaizsargāta pret kara sekām, lai gan pēdējos gados tās ietekme ir ievērojami vājinājusies.
Nepilnības galvenokārt ir saistītas ar Krievijas tirdzniecības ietekmi, īpaši Latvijas lielā atkarība no importētās Krievijas gāzes vēl nesen. Starptautiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju rada lielāku nenoteiktību.
Kara papildu sekas jau tagad ir acīmredzamas enerģijas un pārtikas cenu kāpumā, piegādes pārtraukumos, bēgļu plūsmās un palielinātā budžeta spiedienā.
Valdība ir sniegusi kritisku atbalstu (tostarp piekļuvi sociālajiem pabalstiem, izglītību, mājokli un valodu apmācību) gandrīz 33 000 ukraiņu bēgļu Latvijā. Lai gan bēgļu pieplūdumam ir finansiālas izmaksas, tas varētu nākt par labu Latvijas ekonomikai, palielinot darbaspēka piedāvājumu, uzskata Starptautiskais Valūtas fonds.
Gaidāms, ka izaugsme palēnināsies līdz 2,5% jeb par 1 procentpunktu mazāk nekā pirmskara prognozēts, jo negatīvais pārliecības šoks mazina privātās investīcijas un tirdzniecību, bet augstā inflācija negatīvi ietekmē privātā patēriņa pieaugumu. Starptautiskais Valūtas fonds norāda, ka vidējā termiņā sagaidāms, ka privātā sektora uzticēšanās pieaugs, izraisot ekonomikas izaugsmes atsitienu.
Fonds uzskata, ka saimniecisko darbību gāzes piegāžu pārtraukums neietekmēs, jo valdība ir nodrošinājusi gāzes rezerves.
Paredzams, ka 2022. gadā (vidējais periods) inflācija saglabāsies augsta – 14,5 %, ko izraisīs augstākas enerģijas un pārtikas cenas un turpinās piegādes vājās vietas. Fonds uzsvēra, ka sagaidāms, ka cenu spiediens vidējā termiņā mazināsies, samazinoties naftas, gāzes un pārtikas cenām.
Tomēr Starptautiskais Valūtas fonds norāda, ka kara saasināšanās Ukrainā un sankciju pastiprināšana pret Krieviju var radīt ilgākus traucējumus Latvijas tirdzniecībā un finansēs, kā arī gāzes piegādes traucējumus.
Inflācija varētu saglabāties augsta daudz ilgāk, ja turpināsies enerģijas un pārtikas cenu satricinājumi un piegādes ierobežojumi. Spiediens uz algām var izraisīt algu cenu spirāli un turpmāku ārējās konkurētspējas pasliktināšanos.
SVF sniegtais padoms bija šāds: Uzraudzītājiem būtu jāizmanto uz risku balstīta pieeja, jāveic attiecīgi stresa testi un jāsagatavo ārkārtas rīcības plāni. Uzlabots maksātnespējas režīms var palīdzēt atdzīvināt banku kredītu.
SVF norāda, ka iestādēm būtu jākoncentrējas arī uz uzņēmumu pašu kapitāla deficīta lieluma novērtēšanu un politikas iespēju izstrādi mazo un vidējo uzņēmumu un mazo uzņēmumu atbalstam.
Fonds norādīja, ka ir jāpaātrina ES restrukturizācijas direktīvas ieviešana.
Makrouzraudzības politikai jābūt gatavai reaģēt uz mainīgajiem mājokļu tirgus apstākļiem. Viņš piebilda, ka, ņemot vērā jaunos kara radītos riskus, biežajai makrouzraudzības pasākumu pārskatīšanai jāturpina nodrošināt pareizo līdzsvaru starp finanšu stabilitāti un kreditēšanas nepieciešamību ekonomikā.
Starptautiskais Valūtas fonds arī ir uzsvēris, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās un kvalificēta darbaspēka trūkums ir galvenie ilgtermiņa izaugsmes ierobežojumi.
Mērķtiecīgas darba tirgus politikas izmantošana ir jāpapildina ar uzņēmējdarbības vides reformām. Laika gaitā uzmanība būtu pakāpeniski jāvirza uz darbinieku pārdales veicināšanu jaunās darba vietās. Jāturpina centieni samazināt nevienlīdzību un veicināt sociālo iekļaušanu. SVF uzsvēra, ka iestādes veic virkni pasākumu rezultātu uzlabošanai, kā arī reformas un investīcijas izglītības un infrastruktūras uzlabošanai reģionos, izmantojot Eiropas Savienības Rekonstrukcijas un noturības fonda atbalstu.
