Kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apmēru Latvijā pēc globālās finanšu krīzes samazinājusies vairāk nekā trīs reizes, atsaucoties uz 2023.gada finanšu pieejamības pārskatu, norāda Latvijas Bankas pārstāvji.
Pārskatā norādīts, ka 2011.gadā izsniegto kredītu apjoms tuvojās 90% no iekšzemes kopprodukta. 2023. gada otrajā ceturksnī tas veidoja tikai 27,1% no IKP.
Lai gan pārmērīgas kreditēšanas samazināšanās sākotnēji bija pamatota pēc globālās finanšu krīzes, pēc krīzes beigām kreditēšana saglabājās vāja.
Neskatoties uz būtisko ģimeņu, uzņēmumu un pašas valsts finansiālā stāvokļa uzlabošanos.
Ziņojumā norādīts, ka iemesls pastāvīgam un būtiskam kreditēšanas apjomu kritumam meklējams gan finansējuma piedāvājumā, gan pieprasījumā.
Latvijas Banka ir sagatavojusi Finanšu pieejamības pārskatu 2023. gadam. Centrālā banka analizē kreditēšanas situāciju un finansējuma avotus Latvijā, kā arī faktorus, kas pēdējo 10-15 gadu laikā ir ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā.
Viens no ziņojuma autoriem Latvijas Bankas pētniecības birojs Kārlis Villierts norāda, ka stabila finansējuma pieejamība ir veselīgas valsts ekonomikas sastāvdaļa, kas līdzsvaro investīciju aktivitāti un veicina ekonomikas izaugsmi. Tāpēc labi funkcionējoša finanšu sistēma ir viens no elementiem, kas stiprina valsts ekonomiku ilgtermiņā.
Ziņojumā minēti arī piedāvājuma un pieprasījuma faktori, kas kavē kreditēšanu. Tāpat secināts, ka uzņēmumu kreditēšanas aktivitātes kritums lielā mērā saistīts ar ierobežoto finansējuma pieejamību, nevis uzņēmēju spēju un gribu aizņemties naudu. Tas, ka uzņēmumu finansiālā stāvokļa uzlabošanos pavada kreditēšanas aktivitātes samazināšanās, liecina par kreditēšanas pieejamības pasliktināšanos.
Būtiski uzlabojies Latvijas mājsaimniecību finansiālais stāvoklis un iespējas aizņemties. Taču tas tieši neatspoguļojas mājokļu kreditēšanas aktivitātē.
Jauno mājsaimniecību būvniecības aktivitāte ir daudz zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā.
Iemesls meklējams daudzos strukturālos defektos – birokrātiskajos šķēršļos būvniecības projektu ceļā, kā arī augstajās kreditēšanas procentu likmēs un kreditēšanas nepieejamībā reģionos.
Lasi arī: Saima Budžeta komisija atbalsta aizsardzības pasākumus hipotekārā kredīta saņēmējiem
