Bažoties par konfliktu un aneksiju, Krievija uz savām robežām pie Latvijas un Igaunijas nosūtījusi 2500 karavīru

Jaunieši, kas gatavojas pievienoties Krievijas Gaisa desanta spēkiem, trenējas pirms iekāpšanas lidmašīnā militārās izpletņlēcēju apmācības laikā ārpus Krievijas dienvidu pilsētas Stavropoles, 2015. gada 29. oktobrī.
Edvards Korņienko – Reuters

Krievija izsaukusi 2500 karavīru dalībai militārajās gaisa mācībās Pleskavas apgabalā, kas robežojas ar tās NATO sabiedrotajām Latviju un Igauniju, vēsta valsts ziņu aģentūra. ITAR-TASS ziņots trešdien. Mācībās piedalīsies 40 lidmašīnas, un gaisa desanta spēki trenēsies nosēšanās nepazīstamā teritorijā. Mācības tika raksturotas kā “pretterorisma” mācības.

Dažu Eiropas amatpersonu vidū jau gadiem pieaug bažas par to, vai Krievija varētu dot triecienu Baltijas valstīm pēc Krimas aneksijas no Ukrainas 2014. gadā. Plānots, ka pie Kislovo pilsētas notiks Krievijas elites desantnieku divīzijas (VDV) lielas mācības. mazāk tā. Vairāk nekā 50 kilometrus no Krievijas robežas ar Igauniju esot ap pašas vienības bāzi 2014. gadā cieta milzīgus zaudējumus Ukrainā. Kā ziņots, nogalināto Pleskavas karavīru pazušana bija viens no pirmajiem redzamajiem pierādījumiem par Krievijas spēku ienākšanu Ukrainā.

Lasi vēl: Krievijas kodolzemūdene ar spārnoto raķeti izšauj Barenca jūrā Arktikā

Bažas par iespējamu karu Baltijas valstīs ir lielas, vairākums Lietuvā un Latvijā bruņotu konfliktu uzskata par galveno problēmu, un visas trīs valstis vairāk baidās no kara iespējamības nekā ekstrēmistu uzbrukumu iespējamības, liecina dažādas sabiedriskās domas aptaujas. Krievija oficiāli noliedza, ka varētu uzbrukt jebkurai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstij, proti, trim Baltijas valstīm.

Taču Maskavas diplomātu solījumi nav spējuši kliedēt bailes bijušajās padomju valstīs, galvenokārt pateicoties Krievijas interpretācijai par notikumiem Ukrainā. Krievija sākotnēji uzstāja, ka tās spēki nav iesaistīti Krimas aneksijā, un turpina noliegt savu militāro klātbūtni Ukrainas austrumos.

Krievijas militārie eksperti brīdinājuši, ka Ukrainas notikumos iesaistītā personāla izvietošana apgabalā, kas atrodas tuvu Baltijas jūrai, var būt apzināta un netieša Maskavas iebiedēšanas taktika, nevis reāls nodoms uzbrukt Baltijas valstīm.

READ  Paziņo par pilnu kopražojuma sastāvu augusta pasākumam

Lietuva, Latvija un Igaunija ir vienas no lielākajām NATO atjauninātās Austrumu stratēģijas ieguvējām, un starp tām rotē trīs bataljoni. Līdz ar NATO atbalstu Latvijas un Lietuvas pilsoņi un amatpersonas atbalsta ideju, kas daudzu viņu sabiedroto vidū maz interesē – Eiropas bruņoto spēku izveidi.