Radio Latvija tikās ar Ruskinas novada Notranu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju Veroniku Danduru. Viņa ir arī Latviešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas prezidente.
Lai skolās mācītu latviešu valodu, biedrība ir izstrādājusi atbilstošas apmācību programmas, tostarp tēmas par Latgales pašvaldību. “Izstrādāti arī ģeogrāfijas, vēstures, literatūras, etnogrāfijas, folkloras un darba dokumenti, izdots mācību ceļvedis,” stāstīja Dondors.
Pēdējos divus gadus Latgales skolās atbalsta LVM, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) projekts. Iepriekšējā gadā šo iespēju bija izmantojušas 17 skolas, kurās kopā mācījās 233 skolēni. “Pirmo reizi Latvijas brīvvalstī šāda projekta ietvaros var apgūt latviešu rakstību skolā,” sacīja skolotāja.
Šobrīd LVM finansējums latviešu valodas apguvei vairs nav pieejams. Noslēdzies arī ministrijas projekts.
“Pēc diviem mēnešiem sāksies jauns mācību gads, un mums nav skaidrs, vai Latgales skolās latviešu valoda tiks nodrošināta fakultatīvi,” sacīja Latvijas Vēsturisko zemju attīstības padomes deputāts Deniss Mjatrāns. . .
“Tas, ko es gribu darīt, ir piešķirt finansējumu latviešu valodas apmācības nodrošināšanai no Izglītības ministrijas. Nav svarīgi, vai kādā skolā ir trīs vai 30 skolēni, kas vēlas apgūt latviešu rakstību un valodu. Tāpat kā mums ir pienākums pret valsti, arī valstij ir jāpilda likums un ir Lai valdība pilda vēlētājiem dotos solījumus. Piemēram, MK deklarācijas 318.punktā teikts, ka valdība apņemas veicināt latviešu rakstības apguvi.”
Pagaidām Mjatrans stāsta, ka IZM nav atbildējusi, vai finansējums tam tiks nodrošināts arī turpmāk. “Ir jābūt politiskajai gribai, un arī amatpersonu līmenī nav īstas skaidrības, kāpēc šis jautājums nav novests līdz atrisināmam līmenim.”
“Mēs aprēķinājām, ka nākamā mācību gada laikā vienas stundas apmācībai 46 skolās būtu nepieciešami mazāk nekā 67 000 eiro,” piebilda Dondors.
Jau šobrīd ir pieejams finansējums no izvēles izglītībai paredzētajiem līdzekļiem, sacīja IZM vecākais eksperts Martišs Langrats: “Šo publisko finansējumu izvēles izglītībai pašvaldības saņem kā vienreizēju maksājumu, ko aprēķina pēc bērnu skaita katrā konkrētajā pašvaldībā. Pēc tam pašvaldība izlemj, kuras prioritātes ir svarīgākās, kurās pašvaldība iegulda.
sacīja Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītājs Guntars Skudra Ka problēma ir nevis finansējuma pieejamība, bet gan zemā interese par skolām: “Tā kā šobrīd teikšu, ka mums pašvaldībā ir tikai dažas skolas, tad no vienas puses varu rēķināties ar tiem, kas tiešām veicina un attīsta tas.Iemesli var būt dažādi.Stundu plāns ir tik pārpildīts,ka tādām iniciatīvām vairs nav vietas.Varbūt HR-skolotājs,kurš pie tā var strādāt.
Pēc Skudras vadītājas domām, latviešu valodas apguvi veicinās sistēmas izveide, kas būtu jāveic ministrijai:
Šobrīd tiek uzdots arī jautājums par lībiešu valodas un kultūras apguvi. Jāpiebilst, ka vēsturiskās latviešu zemes, kas pieņemtas 2021. gadā, paredzētas, lai veicinātu latviešu un lībiešu valodu apguvi, tostarp izglītības iestādēs.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
