Astrofiziķis Vladislavs Bezrukovs / Raksts

Sākot no Rīgas debesskrāpja “Staļina dzimšanas dienas torte” līdz kodolraķešu tvertnēm, Latvijā ir daudz sirreālu padomju perioda atgādinājumu. Bet tikai daži ir tik pārsteidzoši kā Irbin radioteleskops rietumu krastā.

Ceļš starp Kolku un Ventspili aizveras, un pēkšņi Slīteres nacionālā parka blīvie, zaļie meži nodod vietu, kas izskatās pēc Bonda ļaundara lauras. Starp ieplaisājuša betona pļavu milzu trauks klanās pret debesīm, apkopojot vairāk informācijas, nekā varētu iedomāties pat mežonīgākās iztēles.

32 metru teleskopu un tā apkārtējo slepeno militāro pilsētu sākotnēji padomju režīms uzcēla pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, lai noklausītos NATO sakarus. Mūsdienās īpaša pētnieku komanda izmanto šo aukstā kara palieku, lai ielūkotos Visuma tālākajos nostūros. Un, iespējams, cilvēku civilizācijas nākotnē.

debesis no augšas

Vladislava Bezrukova dzīve paplašinājās līdz šīm divām pasaulēm. Deviņdesmitajos gados viņš vasaras pavadīja pie radara, tēvam esot vienam no komandas locekļiem, kurš mēģināja glābt vietu no postkomunistiskās laupīšanas epidēmijas. Dārgmetālu zagļi nežēlīgi brīdināja to, ko aizgājusi militārpersona nenēsāja, un Latvijas inženieri četrus gadus restartēja teleskopu (tas ir pārāk milzīgs apņēmīgākajiem noziedzniekiem).

Studējot skaitļošanu Rīgas Tehniskajā universitātē, Vladislavs izstrādāja vadības sistēmu maģistra darba apjomam. Un nolēma palikt.

“Darbs bija jautrs, man vienmēr patika fizika un tas man padevās, tāpēc nolēmu doties radioastronomijā,” stāsta Vladislavs.

Šodien viņš ir pasniedzējs Ventspils Augstskolā, kas pārvalda Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru. Papildus lielajam trauciņam objektā ietilpst arī mazāks padomju stila 16 metru radioteleskops, kā arī nesen uzstādīts sensoru LOFAR (zemo frekvenču bloku) lauks, kas nezinātājam izskatās kā pilns ar melnām kastēm. .

Pēc Vladislava teiktā, šo trio var izmantot atsevišķi projektiem valsts līmenī. Bet, kad tie ir savienoti ar desmitiem citu teleskopu visā Eiropā, paveras pavisam jauna pasaule. Norādot visus šos acu pārus vienā un tajā pašā starā vienlaikus (nepieciešama sinhronizācija pat nanosekundes daļās), zinātnieki var novērot debess ķermeņus miljardu gaismas gadu attālumā.

“Mēs ievietojam daudzus teleskopus tīklā un strādājam kā viens liels teleskops,” saka Vladislavs.

Zvaigžņu spēles skatītājus īpaši interesē supermasīvie melnie caurumi. Šīs kolosālās vienības (lai pārspīlētu, tas nesāk darīt tām taisnīgumu) iesūc visu apkārtējo matēriju, bet tā vietā, lai iesūktu to virpulī, tās sūta to ar gaismas ātrumu plūst galaktikas lieluma partijās.

Pateicoties Latvijas Zinātnes padomes dotācijai, Erbins ir sadarbojies ar radioteleskopiem Ukrainā un Slovākijā, kā arī ar optisko teleskopu Baldoni, uz dienvidiem no Rīgas, lai izpētītu melnos caurumus Perseja zvaigznājā. Pētnieki vēlas saprast, kāpēc viņu forma pastāvīgi mainās. Vladislava skaidrojumu tam ir vērts citēt pilnībā, jo, ja šo avid milzīgās inteliģences eksperts to neizmantos, tas varētu izklausīties kā zinātniskā fantastika.

“Tos enerģijas veidus, kurus mēs tur novērojam, šeit uz Zemes nevar atkārtot,” viņš saka. “Pat daļiņu paātrinātājos mēs pat netuvojamies tiem supermasīvajiem melnajiem caurumiem. Saprotot notiekošo, mēs varam ieskatīties nākamajā cilvēces enerģijas izmantošanas posmā. Mēs tikai sākam izpētīt kodolsintēzes enerģiju, kuras nav nekur netālu no tā. Bet nākamajā civilizācijas līmenī mēs varēsim izmantot melnos caurumus. Ne uz Zemes, bet pēc 500 vai tūkstoš gadiem, kad cilvēki ceļo kosmosā, viens no mūsu enerģijas avotiem būs melnās bedrītes. “

Vecie biedri

Lielais informācijas daudzums, kas iegūts no teleskopiem un pēc tam dalīts ar aizjūras partneriem, padara Airbin Latvia par lielāko vienoto interneta datu avotu. Tāpēc tas ir aprīkots ar superdatoru, kas vidusmēra klēpjdatoru konkurē ar pildspalvas un papīra jaudu.

Tas ir arī kontrasts padomju laika Bezrukovs Senior konsolei, kas atnesta no vietējā purva – noplucis brūnas plastmasas gabals, kas novietots galvenās teleskopa ēkas vestibilā. Tas nebūt nav vienīgais ļaunuma impērijas atgādinājums, kas izkaisīts visā vietā.

Pilsēta ar bibliotēku un bērnudārzu, kurā kādreiz mitinājās 1000 cilvēku, ir tukša čaula, taču pie galvenajiem vārtiem joprojām atrodas satriecoša padomju zvaigzne. Nelielā muzejā vienā no piebūvēm atrodas projicēta Ļeņina portretu kolekcija, bet ārpusē atrodas kosmonauta Jurija Gagarina krūšutēls. Apmeklētāji var doties ekskursijā pa vairāku simtu metru tuneli starp lieliem un maziem teleskopiem.

Arpenny ir viena no stacijām 10 000 km attālumā dzelzs priekškara taka Sākot no senajām aukstā kara vietām, kas stiepjas no Somijas līdz Bulgārijai. Un, lai gan ārvalstu viesi šogad Latvijā ir reta apskates vieta, ziņkārīgo vietējo iedzīvotāju grupas klīst pa šo vietni.

Vladislavs un lielākā daļa viņa kolēģu lielāko daļu darba faktiski veic attālināti no Ventspils. Bet, kamēr viņi spēs piesaistīt atbalstu no starptautiskiem projektiem un ES fondiem, viņi saglabās šo savdabīgo pozīciju ar kosmiskām ambīcijām. Jūs varat uzzināt vairāk par viņu projektiem vietnē Centra atrašanās vieta.

Pastāstiet mums par kļūdu