Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka notiekošajās sarunās ar valdību viena no prioritārajām tēmām, kas nemitīgi aktualizējas, ir neapliekamā minimuma pārskatīšana – tā palielināšana ne tikai līdz minimuma līmenim. algu, bet arī palielinot tās vērtību.Zems un vidējs algu līmenis.
Arodbiedrība ziņoja, ka pirmdien, 6.novembrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un valdība apsprieda valsts budžetu un pētīja valdības rīcības plāna izstrādes gaitu. Amatpersonas vienojās turpmāko sadarbību padarīt efektīvāku.
Pēc LBAS domām, piemērojamais neapliekamais minimums ir jāpalielina vismaz līdz 700 eiro mēnesī, kas izlīdzināts ar minimālās algas līmeni, kas stāsies spēkā no 2024.gada. Vienlaikus, lai nodrošinātu lielākus atvieglojumus strādājošajiem nopelnot vidējo algu, svarīgi paaugstināt slieksni, uz kuru attiecas neapliekamais minimums,
Un paaugstinot to no 1800 eiro uz 2800 eiro mēnesī.
Organizācija norāda, ka diemžēl līdz šim nav izdevies vienoties ar darba devējiem par vienotu risinājumu, un jaunā neapliekamā minimuma ieviešana, visticamāk, tiks atlikta uz 2025.gadu.
LBAS uzsver, ka šī jautājuma stagnācija nav pieļaujama, jo Latvijas kaimiņvalstis regulāri pārskata minimālo algu un neapliekamo minimumu. Turklāt Latvija zaudē algu un uzņēmumu konkurētspējas jomās.
Lietuva un Igaunija noteikušas jaunu neapliekamo maksimumu 2024. gadam,
Tie noteikti attiecīgi 747 eiro un 654 eiro apmērā. Latvijā tas trešo gadu pēc kārtas saglabājās pie 500 eiro.
LBAS prezidents Egils Baldsiņš:
“Katru gadu astoņu gadu laikā (2015-2022) Latvija tuvojās 27 ES dalībvalstu vidējam darbaspēka izmaksu līmenim tikai ar 1,25 eiro stundā, bet 27 ES dalībvalstīs darba stundas starpība bija 30,5 eiro.” savienība.Latvijā cena bija 12,2 eiro.
Tas ir 40 % no ES vidējā līmeņa. Ja mēs turpināsim spert tik mazus soļus, lai sasniegtu ES vidējo līmeni,
Mēs to sasniegsim tikai pēc 1464 gadiem.
Pie Vācijas vai Somijas rezultātiem mēs noteikti nesasniegsim. Tāpēc ir nepieciešams nopietns politikas darbs, lai atrastu izeju no šī strupceļa un nodrošinātu konkurētspējīgāku atalgojumu un uzņēmējdarbību, kas līdzvērtīga vismaz divām pārējām Baltijas valstīm.
LBAS norāda, ka Latvija vēl nav pilnībā izmantojusi koplīgumus. Ar samērīgu sociālā dialoga politiku būs iespējams atbalstīt godīgu uzņēmējdarbību un godīgu konkurenci, kā arī mazināt pelēko ekonomiku.
Koplīgumiem piemērotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi darbojas tikai daļēji, jo no 2014.gada Latvijas valdība nav mainījusi atvieglojumu līmeni (tas paliek 480 eiro gadā). LBAS atbalsta šīs funkcijas piemērošanu valsts un pašvaldību kapitālabiedrībām.
Arodbiedrība uzklausīja valdības pārstāvju solījumu 2024.gadā stiprināt iekšējo drošību, īpaši, ja runa ir par darba samaksu. Tā informē Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA).
Šis budžets ietver lielus riskus,
Kas attiecas uz darbinieku plūsmu no dažādiem dienestiem. LBAS arī uzsvēra, ka nepieciešams pilnībā pieturēties pie valdības pieņemtajiem lēmumiem par finansiālu atbalstu dzelzceļa nozares infrastruktūras uzturēšanai 2022. un 2023.gadā.
Valdība tikšanās laikā sniedza informāciju, ka tuvākajā laikā tiks izskatīts valdības rīcības plāna saturs un sociālo partneru priekšlikumi tiks apspriesti apakškomitejās, kuru darbs tiek saskaņots starp dažādām ministrijām.
Lasi arī: LBAS: Latvija nevar palikt par valsti ar lētu darbaspēku
