Covid-19 pandēmija ir izraisījusi dažādas izmaiņas dzīvesveidā, tostarp darba vidē. Pēdējā gada laikā attālināts darbs ir kļuvis pieejams dažādās nozarēs. Latvijā un Eiropā kopumā ir pieaudzis attālināti strādājošo skaits, teikts EURANET PLUS ziņojumā 11. oktobrī.
Datus savāca Eurostat Pērn tas parādīja, ka 12,3% cilvēku vecumā no 20 līdz 64 gadiem Eiropas Savienībā (ES) pastāvīgi strādā attālināti. Pēdējā desmitgadē šī daļa ir bijusi aptuveni 5%, tāpēc pastāvīgo attālināto darbinieku skaits ir dubultojies. Vairāk nekā 20% darbinieku pagājušajā gadā pastāvīgi strādāja Somijā, Luksemburgā un Īrijā. Saskaņā ar Eurostat metodoloģiju pastāvīgais attālinātais darbinieks ir tas, kurš mēneša laikā vairāk nekā pusi laika ir strādājis attālināti.
Jaunākie dati par tāldarba tendencēm Latvijā ir pieejami Centrālās statistikas pārvaldes Latvijas darbaspēka apsekojumā, taču atšķirīgās metodoloģijas dēļ tos nevar tieši salīdzināt ar Eurostat datiem. Latvijas darbaspēka aptauja rāda, ka šā gada pirmajā pusē regulāro attālināto darbinieku īpatsvars jau pārsniedzis 20% no kopējā strādājošo skaita Latvijā. Šā gada otrajā ceturksnī Latvijā pastāvīgi strādāja 158 000 cilvēku vecumā no 15-74 gadiem jeb 21,3% no kopējā attālinātā darbaspēka.
Tāldarbu Latvijā biežāk izvēlas gados jaunāki darbinieki. Nozaru starpā spēcīgi dominē informācijas un sakaru pakalpojumi, kā arī finanšu pakalpojumi. Tur šā gada otrajā ceturksnī vairāk nekā 60% darbinieku strādāja attālināti. Viszemākais attālo darba ņēmēju īpatsvars – 10,7% – bija apstrādes rūpniecībā, galvenokārt šīs nozares darba specifikas dēļ, bet arī attālināti strādājošo skaits nepārtraukti pieaug.
Vairāki eksperti norāda, ka attālināts darbs ir palicis, jo tas ļauj palielināt darba produktivitāti un samazināt izmaksas. Ja darbs netiek apvienots ar mazu bērnu aprūpi vai ja nav iesaistīti citi faktori, attālināts darbs ļauj darbiniekiem ietaupīt laiku, braucot no mājām uz darbu, lielāku elastību darba grafika plānošanā, kā arī samazina transporta izmaksas un piesārņojumu. No otras puses, darba devēji var ietaupīt uz biroja telpu izmaksām, kā arī paplašināt to darbinieku meklēšanu, kuriem tie nepieciešami, jo viņu dzīvesvieta vairs nav ierobežojošs faktors. Darbinieki var izvēlēties darba vietu vai nu citā valstī, nekur neceļojot.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
