Salīdzinot ar 2022. gadu, šis rādītājs ir pieaudzis par 164 eiro jeb 11,9%. Stundas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,14 eiro jeb 11,5%.
Vidējā neto darba samaksa (rēķināta, ņemot vērā nodarbinātības nodokļus) bija 1119 eiro jeb 72,9% no kopējiem ienākumiem, un gada laikā tā pieauga par 11,3%.
Taču reālais tīrās peļņas pieaugums bija tikai 2,2% augstās inflācijas un vairāku cenu kāpumu rezultātā gada laikā.
“Vidējās izpeļņas izmaiņas 2023. gadā noteica valstī noteiktās minimālās algas pieaugums no 500 eiro uz 620 eiro par pilnas slodzes darbu (24,0%), kā arī neapliekamā minimuma un aprēķināšanai izmantotā koeficienta kāpums. neapliekamās starpības.- Apliekamais minimums “Par nodokli,” norādīja Civildienesta komisija.
Mēneša vidējie ienākumi ir 1225 eiro
Kopējā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2023. gadā bija 1225 eiro. Salīdzinot ar 2022. gadu (1081 eiro), tā pieauga par 13,4%. Neto ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) vidēji bija 905 eiro un gada laikā pieauga par 12,4%.
Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas darbinieku algu augošās vai dilstošās secības vidū, tas ir, puse algu ir virs mediānas, bet otra puse ir zemāka. Tā kā vidējo, salīdzinot ar aritmētisko vidējo izpeļņu, neietekmē ļoti augsta vai zema darba samaksa, tā precīzāk atspoguļo tipiskos ienākumus.
2023. gadā kopējie vidējie mēneša ienākumi sabiedriskajā sektorā (1553 eiro) bija par 20 eiro lielāki nekā privātajā sektorā (1533 eiro), turklāt sabiedriskajā sektorā bija vērojams straujš peļņas pieaugums (valsts par 13,1% un privātais par 11,5). %). %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētie un finansētie uzņēmumi, vidējie ienākumi pieauga līdz 1502 eiro jeb 12,2%.
Saimniecisko darbību ziņā lielākais vidējo ienākumu pieaugums fiksēts lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības (18,2%), enerģētikas (17,5%), transporta un uzglabāšanas (15,5%), valsts pārvaldes un aizsardzības ( 15.0%) un izglītība (14.8%).) un ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (14.3%).
Vidējie ienākumi Latgalē ir par 37% zemāki nekā Rīgā
2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, lielākais vidējo pirmsnodokļu ienākumu kāpums fiksēts Vidzemē (13,5%), kam seko Latgale (12,7%) un Pirija (12,6%). Visaugstākie vidējie bruto ienākumi no pilnas slodzes nodarbinātības reģistrēti Rīgā (1706 eiro) un Pirīgā (1505 eiro), savukārt zemākie – Latgalē (1083 eiro, t.i., par 37% mazāki nekā galvaspilsētā). Atšķirība starp vidējiem ienākumiem Rīgā un reģionos ir samazinājusies visos reģionos. Lielākais samazinājums vērojams Vidzemē (1,5 procentpunkti).
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
