Par strīdu starp Latviju un Krievijas televīziju ir runāts daudz, taču plašāka aina ir iepriecinošāka.
Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība Atvēra savu jauno biroju Rīgā 12. janvārī, ar mērķi apkarot Kremļa krievvalodīgo auditorijas dezinformāciju. Atklāšanas ceremonijā piedalījās Latvijas amatpersonas, kas sveica RFE/RL jaunajā mītnē. Tā galvenā auditorija ir Krievijas iedzīvotāji, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja prezidents un izpilddirektors Džimijs Flejs.
Ne visas raidorganizācijas, kuru mērķis ir nodrošināt žurnālistikas alternatīvas Kremļa propagandai, ir spējušas atrast kopīgu valodu ar Latvijas valsts iestādēm. Nav pagājis mēnesis kopš opozīcijas kanāla Al-Matar TV (Duzd), kas pēc Krievijas masīvā iebrukuma Ukrainā pērn pārcēla ražošanu uz Rīgu, Tai licenci atņēma Latvijas mediju uzraugs NEPLP.
Šis solis iezīmēja Latvijas medusmēneša beigas ar Krievijas opozīcijas medijiem. Latvija, kurā atrodas arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, nepārprotami turpina pretoties Kremļa retorikai. Tomēr tās attiecības ar trimdā dzīvojošajiem Krievijas opozīcijas žurnālistiem un viņu medijiem ir kļuvušas arvien saspringtākas.
Televīzijas lietus situācija apkopo lielu stresu. Tādas tehniskas problēmas kā latviešu valodas subtitru nenodrošināšana raidījumiem krievu valodā, acīmredzot, daļa Latvijas sabiedrības un daudzi politiķi uzskatīja par necieņas apliecinājumu. Vairāk politiski Paslīdēt Tam sekoja, kad TV Rain rādīja Krievijas karti, kurā bija iekļauta Krima. Pēdējais piliens bija televīzijas raidījumu vadītāja atsauce uz Krievijas armiju kā “mūsu armiju”.
Lai gan TV lietus žurnālisti, iespējams, ir centušies sazināties ar savu auditoriju Krievijā, Rīgā tika uzskatīts, ka viņi bieži izrādīja jūtīguma trūkumu pret uzņēmējas sabiedrības pašcieņu, kas padomju varas laikā bija pietiekami cietusi.
Šis ir bijis iesīkstējušu un pretrunīgu pasaules uzskatu gadījums, kur viena puse (tostarp labējā Nacionālā apvienība, bet arī ilggadējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks) žurnālistus uzskata par nepilnīgiem Krievijas imperiālistiem, bet otra puse saskata Latvijas varas iestādes. Viņa viņus uzskata par sīkiem birokrātiem, kuru nacionālisms padara aklus pret Krievijas opozīcijas mediju vēsturisko misiju. Citu trimdas mediju, atbalstot kanālu TV Rain, komentāri bija ļoti kritiski pret Latvijas varas iestādēm un to lēmumu – tā populārais YouTube žurnālists Iļja Varlamovs iknedēļas ziņu apkopojumā sacīja: “Iespējams, Latvija var sasniegt to, ko Putins nevarēja sasniegt pirms 10 gadiem – slēgt TV Rain.” Latvijas lēmumu kritizēja arī starptautiskās mediju organizācijas, piemēram, Žurnālisti bez robežām.
Iegūstiet jaunāko informāciju
Reģistrējieties, lai saņemtu regulārus e-pasta ziņojumus un uzzinātu par CEPA darbu.
Kamēr TV Rain tagad ir ieguvis apraides atļauju Nīderlandē, citi neatkarīgie mediji, piem MedūzaDaudzi krievu valodā iznākošie starptautiskie mediji, tostarp BBC un Deutsche Welle, joprojām atrodas Latvijā, kur šobrīd joprojām ir vislielākā opozīcijas mediju koncentrācija. Lietuva ir vēl viena iecienīta vieta ne tikai baltkrieviem, kuriem ir spēcīgas vēsturiskas saites ar valsti, bet arī krieviem.ieslodzītā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija komanda izveidoja savu YouTube kanālu Populārā politikaViļņā.
Vēl pirms kara Viļņā dzīvoja Leonīds Volkovs, viens no Navaļnija tuvākajiem līdzgaitniekiem (tiek meklēts Krievijā, pamatojoties uz izdomātu kriminālapsūdzību), kas dzīvoja Viļņā un bieži viesojās citās Baltijas valstīs. Vēl viens nozīmīgs opozīcijas politiķis Vladimirs Kara-Murza, kurš šobrīd patvaļīgi aizturēts Krievijā, pirms kara bija cieši saistīts ar Latviju un apmeklēja vairākas reizes, saņemot siltu uzņemšanu Latvijas parlamentā. Pat Igaunija, kas ir konservatīvākā no trim trimdas krievu trimdinieku uzņemšanas ziņā, ir kļuvusi par mājvietu dažām slavenām personībām, piemēram, mākslas kritiķim Artemijam Troickim.
Tā nebija priecīga pieredze ne Krievijas opozīcijas medijiem, ne Latvijai. Bet mums jāsaprot, ka tas ir rets konflikts. Neskatoties uz periodisko spriedzi un atšķirīgiem naratīviem, trimdas pieredze Baltijā ir veicinājusi dialogu starp Baltijas un Krievijas kultūrām laikā, kad Putina agresija Ukrainā izraisīja maksimālu naidīgumu. Kopīgas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas pret karu un Ukrainas bēgļu atbalstam, kopīgi mākslas projekti, jaunas bibliotēkas un filmu festivāli apliecina trimdas tikšanās radošo potenciālu.
Populārais dziedātājs un dziesmu autors Noize MC (Ivans Aleksejevs), kurš pēc kara sākuma pameta Krieviju un apmetās uz dzīvi Viļņā, piedāvā ieskatu savā sabiedrībā notiekošajā kritiskās domāšanas procesā. Savā jaunākajā dziesmā “Land of Rain” viņš vispirms parodē kritiku, ar ko saskaras daži trimdinieki Baltijas valstīs (Kāpēc jūs ar kailām rokām necīnījāties ar zemessardzi un viņu kalašņikova šautenēm?) pirms drosmīga paziņojuma, ka Lietus zemē (viņa poētiskā iesauka Baltijas valstīm) viņš sāks sev jaunu dzīvi pēc vecās.Tas ir izsvītrots ar burtu Z“.
Marija Golubeva Latvijas politiķe, politoloģe un vēsturniece. Bijusi Latvijas iekšlietu ministre un Saeimas deputāte (2018-2022). Viņa aktīvi darbojusies arī kā sabiedriskās politikas pētniece un starptautiskā konsultante.
Eiropas mala ir CEPA tiešsaistes žurnāls, kurā aplūkotas svarīgas ārpolitikas dienaskārtības tēmas visā Eiropā un Ziemeļamerikā. Visi viedokļi ir autora viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo viņu pārstāvēto iestāžu vai Eiropas politikas analīzes centra nostāju vai uzskatus.
Eiropas mala
CEPA tiešsaistes žurnāls aptver svarīgas ārpolitikas dienaskārtības tēmas visā Eiropā un Ziemeļamerikā.
Lasīt vairāk
