Antons Rovinskis, starptautisko attiecību maģistrs, starptautiskais politologs
Zemas politiskās aktivitātes sezona, kas tradicionāli iekrīt augustā, ir beigusies. Septembris tiek plaši uzskatīts par jaunās politiskās sezonas pirmo mēnesi, tāpēc apskatīsim tā galvenās intrigas zemāk esošajā materiālā.
Federālās vēlēšanas Vācijā
2021. gada janvārī Armīns Lasšets kļuva par valdošās Kristīgi demokrātiskās savienības (CDU) vadītāju, kura mērķis bija nodrošināt vai atstāt mantojumā kanclera krēslu pēc rudens vēlēšanu rezultātiem Bundestāgā. Lai gan šāds scenārijs bija visreālākais 2021. gada janvārī, nākamo mēnešu notikumi noteikti bija slikts pārsteigums CDU.
2021. gada martā CDU zaudēja vēlēšanās divos rietumu federālajos apgabalos. Līdz šī pavasara beigām zaļie vēlēšanu sacensībās bija pārgājuši uz centrālo posmu. Turpmākajos mēnešos arvien pieaugošā zaļo līderība izrādījās nemierīga, un CDU atguva savas pozīcijas. Tomēr masveida vasaras plūdi Vācijā diez vai skāra Merkeles un viņas potenciālās priekšteces partijas pozīcijas. Šobrīd SDP bauda vislielāko atbalstu, un viens no tās līderiem Olafs Šulcs bauda daudz labāku personisko atbalstu nekā Armīns Lasšets un tiek uzskatīts par nopietnu pretendentu uz federālā kanclera amatu. Turpretī tautas atbalsts CDU ir vēsturiski zems.
Līdz pilnvaru termiņa beigām Angelai Merkelei ir jāpieliek lielas pūles, lai glābtu vairākuma intereses par CDU Vācijas politikā un novestu Armīnu Lasšetu uz valdošo krēslu. Tomēr pašreizējās sociālās un politiskās tendences, kā arī tautas nogurums “Merkeles ceļā” noteikti vismaz pagaidām spēlē pret CDU.
Turpmākās norises Afganistānā
“Taliban” stāšanās spēkā Afganistānā nevajadzētu pārsteigt tos ekspertus, kuri ilgu laiku sekojuši Vidusāzijas reģionam. Tomēr daudzas valstis, īpaši Eiropas valstis, kuras saskaras ar jauniem imigrantu viļņiem no Afganistānas, izrādījās tam nesagatavotas. Tajā pašā laikā divi bloki cenšas nodrošināt spēcīgu klātbūtni postamerikāņu valsts ekonomikā un loģistikā: Ķīna, Pakistāna, Turcija un Katara. Aplūkojot jaunos afgāņu imigrantus ES, Eiropas politiķu grupa ierosina ES ciešāk sadarboties ar Turciju, kas 2015.-2016.gadā apmetās tās teritorijā bēgļu nometnēs, kuras lielā mērā tika ziedotas no oficiālās Briseles. Šobrīd šādu situāciju, visticamāk, atkārtos oficiālā Ankara.
ASV un Rietumeiropā vēl ilgi būs dzirdamas sekas pēc amerikāņu varas krišanas Afganistānā. ASV federālās vēlēšanas 2022. gadā, iepriekš minētās federālās vēlēšanas rudenī Vācijā, vēlēšanu kampaņas Austrumeiropas valstīs: visus šos notikumus ietekmēs situācija Afganistānā, kā arī daudzi citi politiskie, ekonomiskie un sociālie procesi visā pasaulē.
Politiskie nemieri Bosnijā un Hercegovinā
Kristiešu demokrātu savienības biedrs un bijušais Merkeles valdības loceklis Kristians Šmits kļuva par Bosnijas un Hercegovinas augsto pārstāvi 2021. gada 1. augustā. Viņš nomainīja Valentīnu Inzko, kurš šo amatu ieņēma 12 gadus. Jāuzsver, ka Bosnijas un Hercegovinas valdības sistēma tika veidota saskaņā ar 1995. gada Deitonas vienošanos, kas nozīmē, ka augstajai pārstāvei ir ļoti plašas pilnvaras, kas ir pēdējais piemērs lēmumu pieņemšanas procesā (ieskaitot veto tiesības Bosnijas likumdevēju lēmumi).
Ciktāl ANO Drošības padome nepiekrita mainīt augsto pārstāvi, Bosnijas un Hercegovinas (Serbijas Republika) serbu daļa, kā arī Krievija un Ķīna neatzīst visas Šmita pilnvaras. Pieņemot šādu lēmumu, pastiprinājās konflikts starp Bosnijas serbu daļu un Augsto pārstāvi, ko izraisīja vairāki Serbijas Republikas parlamenta un bijušā augstā pārstāvja Valentīna Inzko biroja lēmumi attiecībā uz atmiņas politiku.
Vairākus gadus kāda radikālāka Serbijas Republikas nacionālās elites daļa runā par iespējamu atdalīšanos no Bosnijas, savukārt viņu tikpat radikālie pretinieki ir aicinājuši Bosnijas un Hercegovinas federāciju (Horvātijas Islāma federāciju) atcelt Serbijas Republiku un pārvērst Bosniju par vienota valsts. Šādu scenāriju rašanās iespēja pašlaik ir maza, tomēr, ja turpināsies lēnā konfrontācija un Bosnijas sociāli ekonomiskā situācija turpinās pasliktināties, vietējai elitei var rasties bīstams kārdinājums sociālo neapmierinātību pārvērst etniskajā konfrontācijā. Visticamāk, šajā gadījumā Eiropas Savienības struktūrai būs sava teikšana, piemēram, skaidri definējot Bosnijas integrācijas Eiropas perspektīvas, kas ļaus mazināt nacionālās pretrunas valstī.
Čehijas parlamenta vēlēšanas
“Čehijas Tramps” – iesauka pašreizējam premjerministram Andrejam Babisam 2017. gada vēlēšanās, kurš ir arī populistiskās partijas ANO dibinātājs, ir samērā lielas izredzes palikt valdības vadītāja amatā. Saskaņā ar aptaujām ANO reitingi gandrīz nesamazinās zem 30%.
Tomēr oficiālā Brisele neapstiprina nākamo iespējamo Papis premjerministra amatu. Pirmkārt, Eiropas Komisija iepriekš atzina, ka Babisam radās interešu konflikts, jo viņš kontrolēja uzņēmumu – starptautisko kontrolakciju sabiedrību Agrofert, kas savukārt saņēma subsīdijas no ES struktūrfondiem. Lieta tika nodota izskatīšanai Eiropas Prokuratūrā, kas Luksemburgā darbojas kopš 2021. gada 1. jūnija. Otrkārt, Čehija saskaņā ar Babisa spriedumu sabotēja vairākas Eiropas iniciatīvas, kas galvenokārt bija saistītas ar imigrācijas problēmām, stiprinot sadarbību ar partneriem no Polija un Ungārija, kurām ir zināma kritiskā nostāja attiecībā uz Eiropas Savienību.
Šo iemeslu dēļ Babisa un viņa ANO partijas politiskā nākotne nav tik spoža, kā varētu šķist no nesen veiktajām aptaujām.
Protesta aktivitātes Baltijā
2021. gada vasarā tautas protestu vilnī Lietuvā un Latvijā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku, kas bija nozīmīgs notikums Baltijas valstīm. Pēdējo reizi šīs valstis ar šādiem protestiem saskārās ar pasaules ekonomikas krīzi 2008.-2009. Baltijas valstis bija vienas no tām valstīm, kuras vissmagāk cieta globālā tirgus sabrukums Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, kā rezultātā ievērojami samazinājās sociālās garantijas un palielinājās nodokļu slogs.
Pašreizējos vasaras protestus izraisīja stingri ierobežojumi pret Covid-19, pasliktinājusies sociālekonomiskā situācija, ko izraisīja pandēmija, un samazinātas darbaspēka migrācijas iespējas uz Rietumeiropu (ieskaitot Lielbritāniju pēc Brexit). Lietuvā protesti ir veicinājuši konfrontāciju starp politiskajām grupām, kas vērstas pret pašreizējo prezidentu, un “veco” politisko iekārtu, kā arī migrācijas krīzi, kas saistīta ar tūkstošiem migrantu iefiltrēšanos no Tuvajiem Austrumiem no Baltkrievijas robežas.
Lai gan nav izslēgti protestu cēloņi, noteikti nav šaubu, ka sabiedrības nemieri šoruden pieaugs. Līdz šim Baltijas valstu varas iestādes izmanto embargo pasākumus, cenšoties pārtraukt protesta aktivitātes. Tāpēc saskaņā ar Lietuvas Valsts drošības administrācijas ieteikumiem Viļņā bija aizliegta arī 15 tūkstošu cilvēku pulcēšanās, kas bija plānota 10. septembrī.
Tas atšķiras ar to, ka Baltijas valstu politiskā šķira ir diezgan viendabīga, pat ja opozīcijas spēki nāk pie varas ielu darbību un parlamentāro krīžu, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iekšpolitikas un ārpolitikas rezultātā. Tas tiks pakļauts tikai kosmētiskām izmaiņām. Objektīvs resursu bāzes samazinājums neļauj runāt par iespējamu būtisku sociālo normu pieaugumu.
Pārvēlēšana Bulgārijā
Bulgārijā joprojām turpinās politiskā krīze: partijas nav izrādījušas nekādu spēju izveidot valdību parlamenta vēlēšanu rezultātā, kas abas notika attiecīgi kārtējā gada pavasarī un vasarā. Tagad tauta gatavojas rīkot trešās parlamenta vēlēšanas šajā gadā, kas varētu notikt līdzās prezidenta vēlēšanām 2021. gada novembrī. Bulgārijas politiskā sfēra varētu tikt būtiski pārveidota šoruden, savukārt ES struktūras ir ieinteresētas mazināt nosacīts slīpums Prokrievisks Bulgārijas politikā pēc vēlēšanām. Jāatceras, ka ievēlētais Bulgārijas prezidents Rumen Radev tika uzskatīts par Maskavas draugu, kas bija pārsteidzoši, ņemot vērā 2014. gada notikumus, kad Sofijas amatpersona aizliedza Krievijas Federācijai svarīgo enerģētikas projektu “South Stream”.
Viena no pašreizējām intrigām ir bijušā Bulgārijas premjerministra Boiko Borisova statuss 2009. – 2021. Gadā, kuru Eiropas Savienība asi kritizēja par valdības autoritārajām metodēm. Turklāt vajadzētu atsaukties uz jautājumu par attiecību maiņu starp Bulgāriju un Eiropas Savienību un Ziemeļmaķedoniju, ņemot vērā pēdējās integrāciju Eiropā, Sofijas oficiālo nostāju un Ziemeļmaķedonijas etnisko un kultūras politiku.
Jāuzsver arī jaunie ierobežojumi cīņai ar Covid-2019, kas ir spēkā kopš 2021. gada 7. septembra. Bulgārija ir vismazāk vakcinētā valsts Eiropas Savienībā, un jaunais ierobežojumu vilnis noteikti ietekmēs politiskos procesus Eiropas Savienībā. valsti tuvākajos mēnešos.
