CSP ziņo par ienākošo studentu un absolventu skaita pieaugumu Latvijā – Baltic News Network

2021./2022.mācību gadā augstākajā izglītībā tika uzņemti 77,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,5% mazāk nekā pērn. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis ienākošo studentu un studentu ar grādu vai kvalifikāciju skaits.

2021./2022.mācību gadā Latvijas augstskolās iestājās 29 tūkstoši studentu, kas ir par 1,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Puse no starptautiskajiem studentiem (52,2%) studijas ir uzsākuši bakalaura līmenī, 24% maģistrantūrā, 21,8% koledžas līmenī, bet 2% doktorantūrā. Ārvalstu studentu skaits stabilizējās 16,8 tūkstošu līmenī jeb 57,8% no kopējā uzņemto studentu skaita, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vairāk nekā puse starptautisko studentu (57%) studijas uzsākuši par savu naudu, bet 43% – par valsts budžeta līdzekļiem.

Lielākais studentu īpatsvars, kuri studē uz sava rēķina, ir sociālo zinātņu, uzņēmējdarbības zinātņu un tiesību zinātņu programmās (84,2%), bet par valsts budžeta līdzekļiem – inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmās (74,8%).

2021. gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 14,7 tūkstoši studentu; Tas ir par 1,3% vairāk nekā iepriekšējā periodā. Vairāk nekā trešdaļai (35,9%), t.i., 5,3 tūkstošiem ir grāds sociālajās zinātnēs, uzņēmējdarbībā un tiesību zinātnēs un 18,5% jeb 2,7 tūkstoši – veselības un sociālajā aprūpē. Inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā studēja 1,7 tūkstoši jeb 11,3% no kopējā absolventu skaita. Kopš 2010. gada augstskolu absolventu skaits Latvijā ir sarucis gandrīz uz pusi.

Tāpat kā iepriekšējos gados, vairāk nekā trešā daļa jeb 10,5 tūkstoši dalībnieku izvēlējās studēt sociālās zinātnes, uzņēmējdarbību un tiesības. Mašīnbūves, ražošanas un būvniecības programmās dalībnieku skaits palicis gandrīz nemainīgs (4,2 tūkstoši jeb 14,5% no kopējā iebraucēju skaita). Veselības un sociālās aprūpes programmās uzņemto skaita palielināšana; Šīs programmas izvēlējās 4,8 tūkstoši studentu (16,4%), kas ir par 239 vairāk nekā iepriekšējā gadā.

READ  Floks un Dorka noslēdz savus Pasaules kausa titulus Sports

Tikmēr lielākais kritums bija ar pakalpojumiem saistītajās programmās, kurās piedalījās 2000 dalībnieku, kas ir par 261 mazāk nekā gadu iepriekš.

Uzņemto skaits pieauga arī humanitārajās un mākslas zinātnēs, kā arī dabaszinātnēs, matemātikā un informātikas jomā, sasniedzot attiecīgi 2,3 un 3,2 tūkstošus skolēnu.

Kopējais uzņemto skaits (77,4 tūkst.), salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, samazinājies par vairāk nekā tūkstoti, bet pēdējo piecu gadu laikā – par 5,5 tūkstošiem jeb 6,7%. Koledžas līmeņa programmās uzņemti 14,3 tūkstoši studentu, bakalaura programmās – 43,6 tūkstoši, maģistra programmās – 17,4 tūkstoši un doktorantūrā – 2 tūkstoši.

Joprojām lielākais uzņemto skaits ir sociālajās zinātnēs, uzņēmējdarbībā un tiesību zinātnēs – 26,1 tūkstotis jeb trešdaļa no kopējā uzņemto skaita, un šajās programmās ir lielāks uzņemto sieviešu īpatsvars (62,5%). Veselības un sociālās aprūpes programmās ir arī liels reģistrēto sieviešu īpatsvars (80%), kopā uzņemot 13,5 tūkstošus jeb 17,4% no kopējā uzņemto skaita. Uzņemšana veselības programmās gada laikā pieaugusi par 2% jeb 271 studentu. Savukārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, kurās ir 11,1 tūkstotis jeb 14,4% no kopējā uzņemto skaita, samazinājums bija par 6,7% jeb 798 studentiem.

Šajās programmās galvenokārt piedalās vīrieši (76,1%).

Dabaszinātņu, matemātikas un informātikas programmās apgūst 7,8 tūkstoši skolēnu jeb 10,1% no kopējā reģistrēto studentu skaita, kas ir par 273 vairāk nekā iepriekš. Pārsvarā šajās programmās reģistrējas arī vīrieši (71,4%). 2021./2022.mācību gadā dienesta studiju programmās uzņemto skaits samazinājies par 7,3% jeb 491 studentu.

Humanitārajās un mākslas zinātnēs, kā arī izglītības programmās iestājas attiecīgi 6,1 un 5,1 tūkstotis, un sieviešu skaits ir daudz lielāks (73,2% un 91,6%).

Šajā mācību gadā ir uzņemti 3,8 tūkstoši mobilo skolēnu, kas ir par 64 vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet par ceturtdaļu mazāk nekā 2019./2020.mācību gada sākumā. Tomēr jau otro gadu pēc kārtas nedaudz samazinājies kopējais mobilo studentu skaits, kam bija būtiska pieauguma tendence pirms Covid-19 pandēmijas.

READ  Džo Baidens nopietni pievēršas starptautiskām lietām - Alens Smits

Šobrīd Latvijā studē 9,8 tūkstoši mobilo studentu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pērn, tomēr tas bija gandrīz divas reizes vairāk nekā 2014.gadā, kad sāka apkopot mobilo studentu statistiku.

Lielākā daļa mobilo studentu (70,4%) iepriekšējo izglītību ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES), un aptuveni divas trešdaļas mobilo studentu ir vīrieši. Lielākajai daļai mobilo studentu iepriekšējā izglītība bija Indijā, Uzbekistānā un Vācijā (41,8% no kopējā skaita).

Vairāk nekā puse (58,2%) Latvijas augstskolās studējošo, kas studijas pabeiguši Vācijā, ir sievietes, savukārt no Indijas un Uzbekistānas studentiem, kas ierodas studēt Latvijā, lielākā daļa ir vīrieši (82,7% un 81%). attiecīgi ).

Visvairāk mobilo studentu (2,5 tūkstoši) studē Rīgas Stradiņa universitātē, gandrīz 80% no tiem studijas pabeiguši kādā ES valstī. Salīdzinot ar 52,6% Latvijas Universitātē un tikai 3,2% Rīgas Tehniskajā universitātē, no kopējā mobilo studentu skaita ar iepriekšējo izglītību ES valstīs. Kopumā šajās trīs augstskolās studē 5 tūkstoši studentu jeb 51,5% no mobilā studentu kopskaita.

Gandrīz puse (49,2%) no kopējā mobilo studentu skaita mācās maģistrantūrā, bet 45,8% – bakalaura līmenī. Starp mobilajiem studentiem ar iepriekšējo izglītību ES valstīs 85,6% mācās maģistrantūrā.

Mobilie studenti biežāk studē sociālās zinātnes, uzņēmējdarbību un tiesības (41,2%), kā arī veselības un sociālo aprūpi (29,3%). Lielākā daļa mobilo studentu ar iepriekšējo izglītību ES valstīs apgūst veselības un sociālās aprūpes programmas (78,1%).

Šajā akadēmiskajā gadā studijas piedāvā 53 augstskolas (29 augstskolas un 24 koledžas), kas ir mazāk nekā pērn. Valsts augstskolās un koledžās studē 77,2% no kopējā studentu skaita salīdzinājumā ar 22,8% privātajās izglītības iestādēs.

Trīs lielākās Latvijas augstskolas (Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiša universitāte) veido gandrīz pusi (49,2%) no kopējā uzņemto skaita.

Kopumā 16 augstskolās ir vairāk nekā tūkstotis studentu, savukārt 13 augstskolās, kas ir gandrīz ceturtā daļa no kopējā skaita, ir mazāk nekā 200 studentu.

READ  Eiropa izmanto zizli, lai veicinātu vakcināciju ar mainīgu delta izplatību

2021./2022.akadēmiskajā gadā Latvijā doktora līmeņa studijas piedāvā 20 augstskolas. Tajos studē 2032 doktoranti, no kuriem 1075 ir sievietes un 957 vīrieši, no kuriem trešā daļa (33,1%) studē sociālās zinātnes, uzņēmējdarbību un tiesības, bet piektā daļa (20,4%) studē inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top