Zviedrija nosūtīs “samazinātu bataljonu” pievienoties Kanādas vadītajiem NATO spēkiem Latvijā – Kanādas ziņas

Zviedrijas premjerministrs sacīja, ka viņa valsts plāno pievienoties Kanādas vadītajiem NATO brigādes spēkiem Latvijā.

Pirmdien savā runā nacionālās drošības konferencē Ulfs Kristersons sacīja, ka viņa valdība plāno dot ieguldījumu samazinātā bataljonā.

Bataljona spēku skaits parasti sasniedz tūkstoti karavīru, bet brigāžu skaits parasti svārstās no 3000 līdz 5000 karavīru.

NATO dalībvalstis vienojušās paplašināt astoņas Austrumeiropā esošās kaujas grupas par brigādes lieluma spēkiem.

Kanāda Latvijā vada desmit citu valstu grupu un pagājušajā gadā apņēmās spēkus papildināt ar tanku eskadriļu Leopard 2.

Zviedrija un Somija lūdza pievienoties NATO pēc tam, kad 2022. gada sākumā sākās Krievijas vērienīgais iebrukums Ukrainā pēc gadu desmitiem ilgas neitralitātes.

Somija par dalībvalsti tika apstiprināta pagājušajā gadā, bet Zviedrijas pieteikums pievienoties vēl gaida galīgo apstiprinājumu no Turcijas un Ungārijas.

Kaujas grupa Latvijā izveidota 2017. gadā, un tajā ir 1700 karavīru, no kuriem aptuveni 1000 ir kanādieši.

Kanāda plāno līdz 2026.gadam dubultot savu klātbūtni Latvijā līdz 2200 nepārtraukti izvietotiem karavīriem. Tā jau ir Kanādas lielākā starptautiskā sasniedzamība.

Latvijas aizsardzības ministrs Andris Pruds pirmdien ievietoja tvītu vietnē X, kas agrāk bija pazīstams kā Twitter, lai pateiktos Zviedrijai par tās ieguldījumu.

“Esam gandarīti par šo svarīgo lēmumu, kas līdz ar Zviedrijas gaidāmo iestāšanos NATO kļūs par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas reģionālās drošības un aizsardzības stiprināšanā,” viņš rakstīja.

Kristersons savā runā arī sacīja, ka Zviedrija šogad aizsardzībai tērēs vēl 27 miljardus Zviedrijas kronu, lai sasniegtu NATO mērķi aizsardzībai tērēt 2 procentus no IKP.

“No 2020. līdz 2024. gadam aizsardzības izdevumi dubultosies, un līdz ar palielinātiem resursiem rodas lielāka atbildība tos efektīvi izmantot. Aizstāvēt Zviedriju karā ir mūsu īpašā misija,” viņš sacīja saskaņā ar Zviedrijas ministrijas tiešsaistē publicēto runas tekstu angļu valodā. . Ministru prezidenta birojs.

Turcijas Ārlietu komiteja pagājušajā mēnesī apstiprināja Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO, taču tai vēl ir nepieciešams Turcijas Ģenerālās asamblejas apstiprinājums un prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana paraksts.

Visām pašreizējām NATO dalībvalstīm ir jāvienojas, pirms jebkura jauna valsts var pievienoties aliansei.

Turcija un Ungārija atteicās piekrist Zviedrijas uzņemšanai pagājušā gada jūlijā, kad visu 31 valsts vadītāji tikās Lietuvā uz ikgadējo samitu.

Nav skaidrs, kad Ungārijā varētu notikt ratifikācija. Daži kritiķi ir apgalvojuši, ka Ungārija izmanto savas potenciālās veto tiesības, lai panāktu koncesijas no ES.

Ungārijas amatpersonas vairākkārt ir paziņojušas, ka viņu valsts nebūs pēdējā NATO dalībvalsts, kas atbalstīs Zviedrijas lūgumu, taču valdība nav norādījusi, kas viņiem varētu būt nepieciešams no Stokholmas turpmākās darbības.

Turcijas iebildumi pret Zviedrijas dalību NATO izriet no bažām, ka Ziemeļvalsts ir bijusi pārāk pielaidīga pret kurdu kaujinieku un citu grupējumu atbalstītājiem, kas tiek uzskatīti par draudiem drošībai.

Zviedrija ir pastiprinājusi pretterorisma likumus, lai risinātu drošības problēmas, un apņēmusies mainīt muitas noteikumus un veikt pasākumus, lai Turcijas pilsoņiem ieviestu bezvīzu režīmu Eiropas ceļošanai.

Pagājušajā mēnesī Erdogans saistīja Zviedrijas dalību NATO ar Ankaras centieniem iegādāties ASV ražotus iznīcinātājus F-16, kā arī aicināja Kanādu un citus NATO sabiedrotos atcelt ieroču embargo Turcijai.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija atbalsta Turcijas lūgumu iegādāties F-16 lidmašīnas, taču ASV Kongresā ir spēcīga pretestība ieroču pārdošanai Turcijai. Turcija vēlas iegādāties 40 jaunas iznīcinātājus F-16 un modernizācijas aprīkojumu esošajai flotei.