Saskaņā ar statistikas datiem gandrīz piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam. Vairāk nekā puse no viņiem ir pensionāri. Sagaidāms, ka straujā energoresursu cenu kāpuma dēļ šādu cilvēku skaits Latvijā tikai pieaugs.
Lai novērstu pilnvērtīgu sociālo krīzi, kuras sekas var būt neparedzamas, Latvijas Senioru apvienības (LSKA) biedri aicina valdību noteikt pievienotās vērtības nodokļa nulles likmi komunālajiem maksājumiem gaidāmajā apkurē. sezonā, kā arī aizliegt piemērot soda naudu par nokavētiem komunālajiem maksājumiem.
LSKA direktoru padomes priekšsēdētāja Astrīda Babāna uzsvēra, ka organizācija atzinīgi vērtē Labklājības ministrijas ierosinājumu palielināt dzīvokļa pabalsta apmēra aprēķina koeficientu, kā arī iniciatīvu kompensēt cenu kāpumu lielākajai daļai. apkures veidi. Taču ar šiem atbalsta pasākumiem var nepietikt, lai paglābtu lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju, īpaši gados vecākus cilvēkus, no iekrišanas dziļā finanšu krīzē.
“Ja paskatāmies uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, redzams, ka martā vidējā valsts pensija bija 404 eiro ar vidējo pensijas apmēru 433,44 eiro. Invaliditātes pensijas ir vēl sliktākas – nepilni 237 eiro mēnesī! Tikmēr, inflācijai augot, dzīve ir kļuvusi dārgāka. Bābans sacīja, ka ikmēneša komunālo maksājumu segšana jau tā ir smags slogs lielai daļai vecāka gadagājuma cilvēku Latvijā.
“Baidāmies iedomāties, kāda ziema sagaida šos cilvēkus, īpaši apkures sezonas kontekstā.”
« No kādām pamatvajadzībām viņiem būs jāatsakās – medikamentiem, pārtikai? Pat neiedziļināsimies tēmā par apģērbu iegādi vai kultūras pasākumu apmeklēšanu. Ir nepieciešami visaptveroši atbalsta pasākumi. Pretējā gadījumā daudzi seniori var palikt bez pajumtes ar komunālo pakalpojumu parādiem.
LSKA Saeimas priekšsēdētāja Barba Jergensone uzsvēra, ka standarti, kas noteikti Nr. 809 MK noteikumi par dzīvokļa pabalstu aprēķināšanu padara šo pabalstu nepieejamu lielākajai daļai Latvijas vecāka gadagājuma cilvēku. “Protams, mēs visi zinām, ka valsts budžets nav bez ierobežojumiem. Taču, ja cilvēki nespēj samaksāt par savu vienīgo mājokli, tas var uzlikt daudz lielāku slogu valstij un pašvaldībām. Ņemot vērā minēto un veco ļaužu viedokļus, LSKA uzskata, ka šai apkures sezonai ir nepieciešams noteikt pievienotās vērtības nodokļa nulles likmi komunālajiem maksājumiem. ”
Lasi arī: BNN LŪDZ | Ekonomists: Gāzes importa peļņas norma Latvijā pārsniegs miljardu eiro
Girgensone arī pastāstīja, ka pēc tikšanās ar vecāka gadagājuma cilvēkus pārstāvošo NVO pārstāvjiem ieteicams papildus jau esošajiem piemērot arī atzinumus par iespējamiem papildu atbalsta veidiem. Par to tika informēta arī Labklājības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
“LSKA uzskata, ka senioriem, kuri sasnieguši 55 gadu vecumu un kuru pensija ir mazāka par 400 eiro vismaz četrus mēnešus, sākot ar 2022.gada septembri, elektrības rēķinu segšanai nepieciešama piemaksa 50 eiro apmērā. LSKA arī uzskata, ka ir nepieciešams paaugstināt kavējuma naudu par nokavētiem komunālajiem maksājumiem, kā arī noteikt par pienākumu komunālo pakalpojumu sniedzējiem ļaut klientiem norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem vēlāk nekā parasti,” sacīja Papāns.
“Lai gan LSKA atbalsta energoefektivitātes paaugstināšanas nepieciešamību, jāteic, ka vecāka gadagājuma cilvēki šādus projektus nespēj līdzfinansēt pat par 50%, kā to rosina finanšu palīdzības programmas. Turklāt vecāka gadagājuma cilvēki nav gatavi pirkt termostatus savos dzīvokļos nevis tāpēc, ka negrib, bet gan tāpēc, ka vienkārši nevar atļauties tos iegādāties,” sacīja galvenā vecākā pilsone Saima.
