Pirms trim mēnešiem Ķīnas ekonomika, šķiet, ir ceļā uz salīdzinoši ātru atveseļošanos pēc tam, kad epidēmijas laikā bija noslēdzies no pasaules. Patērētāji atkal tērēja. Eksports atjaunojās. Pat Ķīnas nomocītais mājokļu tirgus ir devis mājienus, ka tas stabilizējas.
Tā vairs nav. Pirmdien publicētie oficiālie dati atklāja, ka Ķīnas ekonomikas gada izaugsmes temps pavasarī samazinājās līdz nedaudz vairāk par 3 procentiem, kas ir krietni zem valdības mērķa.
Šķiet, ka tagad nestabilā ekonomika ir palīdzējusi mainīt Ķīnas augstāko amatpersonu vēlmi iesaistīties diplomātiskās sarunās ar ģeopolitiskajiem konkurentiem ārvalstīs un izrādīt lielāku atvērtību ekonomiskajai politikai mājās.
Toņa maiņa īpaši jūtama Ķīnas attiecībās ar ASV. Neraugoties uz vairāku gadu saspīlētajām attiecībām un saskaņotajiem centieniem kļūt mazāk atkarīgām viena no otras, abas valstis joprojām ir cieši ekonomiski saistītas un kopā veido divas piektdaļas no pasaules produkcijas.
Pagājušajā mēnesī Ķīna Pekinā uzņēma trīs augsta ranga ASV amatpersonas, tostarp Džonu Keriju, prezidenta Baidena klimata sūtni, kurš ieradās svētdien, un finanšu sekretāri Dženetu L. Jellenu, kurš 10 stundas ilga tikšanās ar Ķīnas augstākajām amatpersonām. Paredzams, ka tuvāko nedēļu laikā uz Vašingtonu dosies līdz trīs Ķīnas ministri, jo abas valstis sāks apspriest visu, sākot no klimata pārmaiņām līdz Militārie jautājumi.
Ķīnas valdība arī ir sākusi krāšņu uzbrukumu, kas vērsta pret vietējiem un starptautiskajiem biznesa līderiem.
Ķīnas attīstības foruma laikā martā un pagājušajā mēnesī Tjaņdziņā notikušā Pasaules ekonomikas foruma turpinājumā valsts premjerministrs un otrā augstākā ranga ierēdnis Li Cjans personīgi apliecināja, ka Ķīna ir atvērta uzņēmējdarbībai.
Pagājušajā trešdienā Li kungs tikās ar Ķīnas lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, lai mudinātu tos pieņemt darbā vairāk strādnieku, kas liecina, ka gandrīz trīs gadus ilgušais spiediens panākt lielāku politisko kontroli pār šo nozari var tikt aizstāts ar koncentrēšanos uz ekonomisko izaugsmi. Spēcīgā Nacionālā attīstības un reformu komisija, Ķīnas lielākā ekonomikas plānošanas aģentūra, tajā pašā dienā uzslavēja uzņēmumus par ieguldījumiem.
“Ķīnas lēmumu pieņemšana ir tikpat apslēpta no mūsu skatījuma kā jebkad agrāk, taču Ķīnas ekonomiskā ievainojamība ir acīmredzama ikvienam, pat Ķīnas līderiem, kuri nevar palīdzēt, bet ir viens no jaunākās ārpolitikas mērenības un gatavības avotiem,” sacīja Skots. Kenedijs, Ķīnas speciālists Centrā. Stratēģiskās un starptautiskās studijas Vašingtonā.
Drošības apsvērumi joprojām ir vissvarīgākie.
Tomēr analītiķi atzīmēja, ka jebkāda pieejas mīkstināšana joprojām ir ierobežota ar ekonomikas vai tirdzniecības politiku, kas neietver Ķīnas nacionālo drošību, kas pēdējos gados ir kļuvusi par Ķīnas politikas pazīmi. Un nekas neliecina, ka augstākais līderis Sji Dzjiņpins ir atbalstījis plašu politikas maiņu attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas būs nepieciešams, lai jebkuras izmaiņas pieņemtos spēkā.
Sestdien Ķīna paziņoja, ka Japānas jūrā rīkos kopīgas jūras un gaisa mācības ar Krievijas armiju. Un pats Ši kungs deva a 6. jūlija runa Viņš mudināja militārpersonas “izlauzt jaunus ceļus”, gatavojoties karam, brīdinot, ka “Ķīnas drošības situācija saskaras ar pieaugošu nestabilitāti un nenoteiktību”, vēsta oficiālā ziņu aģentūra “Siņhua”.
Arī Ķīna šomēnes veica pasākumus, kas varētu iedragāt tās kā uzticama posma globālajās piegādes ķēdēs reputāciju. Tā paziņoja, ka ierobežos pusvadītāju ražošanai nepieciešamo deficīto materiālu eksportu, kas tiek plaši uzskatīta par atriebību ASV ierobežojumiem uzlaboto pusvadītāju pārdošanai Ķīnai.
“Iekšējie riski ir galvenie, tāpēc viņš nevēlas uzņemties lielāku risku,” sacīja Kornela universitātes politikas zinātnes profesore Džesika Čena Veisa, kura specializējas Ķīnas un ASV attiecībās. “Bet, ja viņam tiks sitiens, viņš viņam iesitīs vēlreiz.”
Ķīnas ekonomiskā vitalitāte nav samazinājusies, un attiecību attīstība ar pasaules valstīm nav mainījusies, pirmdien ministrijas ikdienas preses brīfingā sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve Mao Nina. “Mēs arī ceram, ka ASV puse varēs sadarboties ar Ķīnu, lai virzītu divpusējās attiecības uz veselīgas un stabilas attīstības ceļa,” viņa sacīja.
Daži Ķīnas eksperti sacīja, ka viņi arī nedomā, ka Ķīnas nesenās ekonomiskās problēmas ir ierobežojušas valsts pieeju ārzemēm.
Pekinas Tsinghua universitātes Starptautiskās drošības un stratēģijas centra direktors Da Vejs sacīja, ka ASV, visticamāk, nemainīs savu politiku, kuras mērķis ir ierobežot Ķīnas tehnoloģisko progresu. Tāpēc Ķīnai ir maz motivācijas panākt kompromisu neatkarīgi no plašākiem ekonomiskiem jautājumiem, viņš teica.
“Runājot par īstermiņu, piemēram, neseno attiecību uzlabošanos starp ASV un Ķīnu, es nedomāju, ka ekonomikai ir liela ietekme,” viņš teica.
Ķīnas ekonomikai ir vajadzīga pasaule.
Taču Ķīnai jaunākie dati liecina, ka ekonomiskais spiediens var turpināt traucēt ģeopolitisko mērķu sasniegšanu. Pagājušajā mēnesī kritās nozīmīgs mājokļu cenu indekss, samazinot patērētāju labklājību. Eksports — Ķīnas ekonomikas galvenais dzinējspēks — cieš.
Un investīciju aina kļuva neskaidra. Amerikāņu uzņēmumi ir sūdzējušies par grūtībām veikt uzņēmējdarbību Ķīnā laikā, kad valdība koncentrējas uz nacionālo drošību. Varas iestādes ir veikušas reidus uzņēmumos un aizturējušas darbiniekus, jo īpaši uzticamības pārbaudes firmās, kuras nolīgušas starptautiskas korporācijas, lai pārbaudītu, kuras Ķīnas firmas ir potenciālie biznesa partneri vai pārņemšanas uzņēmumi.
Ģeopolitiskā vide ir būtiska lēmumu pieņemšanā, ko uzņēmumi un investori pieņem par naudas iepludināšanu Ķīnā vai paļaušanos uz to kā eksporta bāzi.
Ķīnai ir daudz likts uz spēles ekonomikas ziņā. Desmitiem miljonu Ķīnas darbavietu ir atkarīgas no globālās tirdzniecības. Tā saražoto preču pārdošanas apjomi uz citām valstīm vairāk nekā trīs reizes pārsniedz šo preču pirkumus no citām valstīm.
Šīs svarīgās tirdzniecības attiecības sniedzas ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Ķīnas slīpums pret Krieviju Ukrainas karā ir nopietni iedragājis tās attiecības ar Eiropu. Ķīnas eksports uz Eiropas Savienību jūnijā samazinājās par 14,2 procentiem, salīdzinot ar gadu iepriekš.
Baltijas valstis — Lietuva, Latvija un Igaunija, kas ir īpaši naidīgas pret Krieviju — jau ir izstājušās no Ķīnas diplomātiskā procesa sarunām ar Austrumeiropu. Un Lietuva ir nodibinājusi ciešākas attiecības ar Taivānu, salas demokrātiju, pār kuru Pekina pretendē uz suverenitāti. Ķīna pagājušajā gadā uz to reaģēja, strauji samazinot tirdzniecību ar trim Baltijas valstīm, jo īpaši apturot visu importu no Lietuvas. Tas saniknoja pārējo Eiropas Savienību.
Ķīna pēdējo mēnešu laikā ir mēģinājusi labot saspīlētās attiecības ar plašu augsta līmeņa vizīšu apmaiņu ar tādām valstīm kā Francija un Vācija.
Var jau būt par vēlu. Vācija pagājušajā ceturtdienā nāca klajā ar jaunu nacionālo stratēģiju, kas aicināja samazināt ekonomisko atkarību no Ķīnas un mudināja Ķīnu pārtraukt izmantot savu ekonomisko ietekmi ģeopolitikā. Vācija arī solīja ciešas attiecības ar ASV un mudināja Ķīnu distancēties no Krievijas.
Ķīna pēdējos gados ir ļoti paļāvusies uz tirdzniecības boikotēšanu ar citām valstīm, lai mēģinātu pārliecināt tās pieņemt Pekinas politiku, un tā to darīja ar Austrāliju pēc tam, kad šī valsts ierosināja izmeklēt Covid epidēmijas izcelsmi. Taču Ķīna pēdējo mēnešu laikā jau ir atcēlusi importa aizliegumus virknei Austrālijas preču.
“Tā kā Ķīna tagad ir lielākā tirdzniecības valsts pasaulē, Ķīnai ir īpaša atbildība, lai sistēma darbotos,” sacīja Alans Volfs, bijušais Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektora vietnieks.
es tu Piedalieties pētījumā.
