Vidējā bruto darba samaksa Latvijā ir 1297 eiro – Baltijas ziņu tīkls

2022. gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu valstī bija 297 eiro. Salīdzinot ar 2021.gada pirmo ceturksni, vidējie mēneša ienākumi pieauga par 84 eiro jeb 6,9%, tādējādi tuvojoties gada pieauguma tempam, kāds bija pirms pandēmijas uzliesmojuma. (7,2% 2019. gadā).

Stundas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 8,72 eiro jeb 9,6%.

2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada ceturto ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa samazinājās par 2,9%, bet stundas izpeļņa – par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2022.gadā valstī noteiktā minimālā darba alga palika iepriekšējā gada līmenī – 500 eiro par pilnas slodzes darbu, bet ar 2022.gada 1.janvāri tika noteikts neapliekamais minimums un ar atšķirīgām ienākuma nodokļa likmēm apliekamais minimālais ienākums. izmaiņas, kas ietekmē vidējos ienākumus pēc nodokļu nomaksas (neto).

Vidējā neto darba samaksa (aprēķina, pamatojoties uz darba vietā piemērojamiem darbaspēka nodokļiem) ir 951 eiro jeb 73,3% no kopējās darba samaksas. Gada laikā tīrā peļņa pieauga lēnāk nekā kopējā peļņa – par 6,2%. Taču, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, tīrā peļņa saruka par 2,7%, liecinot par algu saņēmēju pirktspējas samazināšanos.

2022. gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1000 eiro. Salīdzinot ar 2021.gada pirmo ceturksni (947 eiro), tas palielinājās par 53 eiro jeb 5,6%. Neto darba samaksa (pēc nodokļu nomaksas) gada pirmajā ceturksnī bija vidēji 743 eiro un gada laikā pieauga par 5,1%.

Mediāna aprēķināta, pamatojoties uz statistikas apsekojumos pieejamo informāciju un Valsts ieņēmumu pārvaldes administratīvajiem datiem.

Mediāna ir vidējā strādnieku algu augošā vai dilstošā secībā vidū, t.i., puse no algām ir virs vidējās, bet otra puse ir zemāka. Vidēji, salīdzinot ar vidējo aritmētisko izpeļņu, to neietekmē ļoti lielas vai zemas algas, tas precīzāk atspoguļo tipiskos ienākumus.

READ  23 people die in Norway after receiving the Pfizer COVID-19 vaccine

2022.gada pirmajā ceturksnī mēneša vidējā peļņa privātajā sektorā bija 1306 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā sabiedriskajā sektorā – par 7,2%. Vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā bija 1285 eiro, pieaugot par 6,1%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētie un finansētie uzņēmumi, vidējie ienākumi pieauga līdz 1246 eiro jeb 5,6%.

Salīdzinot ar 2021.gada ceturto ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 7,2%, no kuriem 8,7% bija vispārējās valdības sektorā.

Kritums privātajā sektorā fiksēts ievērojami mazāks – 0,9%.

Vidējās darba samaksas izmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku darba samaksas pieaugums vai samazinājums, bet arī strukturālās izmaiņas darba tirgū – uzņēmumi, kas uzsāka un pārtrauca darbību gada laikā, darbinieku skaita izmaiņas un darba slodzes ietekmē Covid pandēmijas dēļ veiktie valdības ierobežojumi un atbalsta pasākumi -19.

Ietekmi no minētajiem faktoriem kopumā var redzēt izmaiņas darba samaksas fondā un pilnas slodzes darbinieku skaitā, kas tiek izmantotas vidējās darba samaksas aprēķinos.

2022. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, kopējais darba samaksas fonds palielinājās par 13,0% jeb 320,8 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķinot pilnas slodzes vienībās, pieauga par 38,6 tūkstošiem cilvēku jeb 5,7%.

Lielākais peļņas pieaugums gada laikā fiksēts profesionālajā, zinātniskajā un tehniskajā darbībā, ūdensapgādē, sanitārijā, atkritumu apsaimniekošanā, remontdarbos, mākslā, atpūtas un atpūtas pasākumos, izmitināšanas un ēdināšanas jomā, enerģētikā, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbības.

Mākslas, izklaides un atpūtas, izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbības jomās darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits, savukārt pārējās augstāk minētajās darbības jomās bija vērojams pieaugums, bet darbinieku skaits samazinājās.

READ  Lidl veikali atvērti visā Latvijā / Raksts

Vidējās darba samaksas samazinājums bija citās apkalpojošajās darbībās (par 2.6%), ko noteica pamatdarbā strādājošo skaita straujais pieaugums salīdzinājumā ar darba samaksas fondu.

2022. gada pirmajā ceturksnī vidējā mēneša darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija augstāka nekā valstī vidēji finanšu un apdrošināšanas darbībās (2574 eiro), informācijā un komunikācijā (2206 eiro), profesionālajā, zinātniskajā un tehniskajā darbībā (1) €)693), un enerģētikas sektors (1612 eiro), cilvēku veselības un sociālā darba aktivitātes (569 eiro), valsts pārvalde un aizsardzība (1433 eiro), kā arī ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (1322 eiro).

Zemākie kopējie vidējie ienākumi bija izmitināšanas, ēdināšanas (811 eiro) un izglītības (988 eiro) darbībās.

2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni, lielākais vidējās neto darba samaksas kāpums fiksēts Rīgā (7,5%) un Bierjā (7,0%), atstājot vislielāko ietekmi uz vidējās neto darba samaksas izmaiņām valstī. likme. Visaugstākā kopējā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā (1467€), savukārt zemākā – Latgalē (882€, kas ir par 40% zemāka nekā galvaspilsētā). Jāpiebilst, ka vidējo ienākumu atšķirība starp Rīgu un reģioniem ir augusi visa gada garumā.

2022. gada pirmajā ceturksnī bruto stundas izpeļņa bija 8,72 eiro (2021. gada pirmajā ceturksnī – 7,96 eiro), un gada laikā tā pieauga par 9,6%.

Stundas darbaspēka izmaksas, ko veido darba samaksa, kā arī citi ar darbaspēku saistītie izdevumi darba devējam, gada laikā pieauga no 9,94 eiro līdz 10,99 eiro jeb par 10,6%, ko noteica kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu pieaugums – attiecīgi no 13,3% un 2,4%.

2022.gada pirmajā ceturksnī starp Baltijas valstīm lielākā kopējā vidējā izpeļņa fiksēta Lietuvā – 1730 eiro par pilnas slodzes darbu, tai seko Igaunija ar 1593 eiro, bet zemākā darba samaksa reģistrēta Latvijā – 1297 eiro.

Salīdzinot ar 2021.gada pirmo ceturksni, zemākais vidējo ienākumu gada pieauguma temps fiksēts Latvijā (6,9%), Igaunijā tas bija 8,1% un augstākais rādītājs Lietuvā – 14,0%.

READ  Ārējās tirdzniecības skaitļi februārī uzlēca / raksts

Jāpiebilst, ka gada sākumā Lietuvā un Igaunijā tika paaugstināta minimālā alga: Lietuvā no 642 eiro uz 730 eiro jeb par 13,7% un Igaunijā no 584 eiro uz 654 eiro jeb par 12,0%.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top