Lai gan viens no iemesliem joprojām ir pakalpojuma salīdzinoši zemās cenas, nozare atzinusi, ka tas varētu būt veiksmīgāks, ja tiktu saņemts arī valsts atbalsts. Šobrīd veselības tūrisma mārketinga aktivitātēm palīdz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Veselības tūrisma grupa Latvijā darbojas kopš 2012. gada, un tajā ir 60 biedri – slimnīcas, privātās klīnikas, rehabilitācijas centri un citas iestādes.
Grupas vadītāja Gonta Ošbeli pastāstīja, ka ārstniecības iestāžu ienākumi no ārvalstu pacientu apkalpošanas pieaug un pērn pārsniedza 11 miljonus eiro. Lielākā daļa pacientu nāk no valstīm, no kurām ir ērti lidot – Lielbritānijas, Lietuvas, Igaunijas, Īrijas, Somijas un Zviedrijas.
“Pirmā ir diagnostika, kurā esam ļoti konkurētspējīgi un mums ir pasaulē modernākās pieejamās tehnoloģijas, īpaši privātajās ārstniecības iestādēs un ļoti populārās tā saucamās “pārbaudes” veselības pārbaudes programmas. Tā ir plastika. ķirurģija, zobārstniecība, īpaši zobu implanti, un neauglības diagnostika.Tāpat acu ķirurģija, lāzerkorekcija, estētiskā medicīna, lāzermedicīna, dermatoloģija, fleboloģija, proktoloģija, bariatriskā ķirurģija, kuņģa apvedceļš.
Šā gada pirmais pusgads uzņēmumam bijis veiksmīgs, gandrīz 1800 pacientu par pakalpojumiem samaksājuši 260 000 eiro, sacīja Veselības centra 4 (VC4) 4.pārvaldes vadītājs Māris Rīvalds. Viņš sacīja, ka mēs joprojām varam konkurēt ar citām Eiropas valstīm ne tikai ar augstākas kvalitātes pakalpojumiem, bet arī ar zemākām cenām. Bet valdības lēmumu nepiešķirt valsts atbalstu veselības tūrisma grupai Rēvalds novērtēja kā tuvredzīgu soli.
“Turcijas valdība ir padarījusi Turciju par globālu medicīnas tūrisma galamērķi, tur ir milzīga valsts palīdzība, ir iesaistīta arī Turkish Airlines, un šīs globālās operācijas ir devušas labus rezultātus. Latvijas gadījumā medicīnas tūrisms nekad nav bijis prioritāte. un manuprāt tas ir ļoti tuvredzīgi,Jo tas ir īsts pakalpojumu eksports.Piemēram,Rīgas Stradiņa universitāte ar lieliem panākumiem eksportē veselības pakalpojumus.Ja mūsu ārstu izglītība tiešām ir eksportprece,tad noteikti medicīnas pakalpojumi var būt. “
LIAA direktors Kaspars Rožkalns pastāstīja, ka aģentūras kopējais tūrisma budžets ir 4 miljoni eiro un piektā daļa no šīs summas tiek novirzīta veselības tūrisma reklāmai.
Šie prioritārie tirgi šobrīd ir Apvienotā Karaliste, Īrija, Norvēģija, Zviedrija un Vācija. Pagājušajā gadā mums bija trīs dažādi video, un tagad mums ir 14 dažādi video par pakalpojumiem, ko sniedz mūsu medicīnas tūrisms. Medicīnas tūristi vidēji atstāj valstī vairāk naudas nekā citi tūristi, tāpēc medicīnas tūrisms ir viena no mūsu tūrisma stratēģijas prioritātēm. Mēs noteikti priecātos, ja uzņēmējiem pieejamais atbalsts būtu lielāks, taču tas tad būtu jāskatās kopējā budžeta ietvarā un potenciālajās iespējām.
Latvijas Veselības tūrisma grupas valdes priekšsēdētājs Ušpele uzsvēra, ka veselības tūrisma attīstība palīdz arī medicīnas nozares attīstībai Latvijā.
“Tas palīdz uzturēt Latvijā kvalificētu un profesionālu darbaspēku, maksājot tiem konkurētspējīgu atalgojumu. Tie nav tikai ieņēmumi privātajām ārstniecības iestādēm, tie faktiski ir arī veselības pakalpojumu kopējā attīstība, nostiprināšana un kvalitatīva celšana,” sacīja Ušpele.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
