Banku aplaupīšana nepadarīs Eiropas ekonomiku stiprāku

Dažas Eiropas valdības, kas vēlas palielināt nodokļu ieņēmumus, ievēro (iespējams, apokrifisku) amerikāņu mākslinieka Villija Satona loģiku: dodieties pēc bankām, jo ​​tur ir nauda. Tā ir pieeja, kas, visticamāk, visu Eiropas Savienību atstās sliktāk.

Šonedēļ Itālijas premjerministra Džordžijas Meloni valdība apstiprināja negaidītu 40% “papildu peļņas” nodokli, kas valsts bankām varētu izmaksāt vairāk nekā 3 miljardus eiro (3,3 miljardus ASV dolāru), un tas nekavējoties samazināja tās tirgus vērtību par gandrīz 10 miljardiem eiro. Pagājušajā gadā Spānija ieviesa “negaidītu” nodokli, kura mērķis ir divu gadu laikā iekasēt aptuveni 3 miljardus eiro. Citas valstis, tostarp Igaunija, Latvija un Lietuva, apsver līdzīgus pasākumus.

Ievēlētajiem vadītājiem ir tiesības iekasēt nodokļus pēc saviem ieskatiem, un Eiropas bankas ir pievilcīgs mērķis. Viņi ziņoja par milzīgu peļņu pieaugošo procentu likmju apstākļos un solīja miljardiem eiro papildu maksājumus akcionāriem. Kāpēc gan neizdalīt bagātību plašāk, palīdzot valdībai apmaksāt tādas vērtīgas iniciatīvas kā hipotēkas subsīdijas pirmreizējiem mājokļu pircējiem?

Problēma ir tā, ka papildu maksas iedragās galveno finansiālās un ekonomiskās noturības garantu — banku zaudējumus sedzošo kapitālu. Un jo vairāk to būs, jo vairāk viņi spēs izturēt krīzes un turpinās kreditēt visu biznesa ciklu. Eiropas bankām kopumā nepietiek kapitāla – vidēji tās ar pašu kapitālu finansē aptuveni 5% no saviem aktīviem. Dažiem Itālijas aizdevējiem jaunais nodoklis kopā ar visu pārējo varētu noskaust vēl dažas procenta desmitdaļas. Nav prātīgi, it īpaši laikā, kad ECB cīņa ar inflāciju var beigties ar stagnāciju.

Centieni likvidēt budžeta deficītu uz banku rēķina varētu apdraudēt arī eiro, graujot virzību uz banku savienību, kas ir svarīga vienotās valūtas ilgtspējībai. Ja Spānija un Itālija vājina savus aizdevējus, piesaistot kapitālu, kāpēc Vācijai būtu jāpalīdz segt to glābšanas izmaksas vai jāpiekrīt savstarpējai noguldījumu apdrošināšanai?

READ  STC akreditācijas iestāde Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā pieņem BeVeg vegānu sertifikācijas programmu

Itālijai un Spānijai ir taisnība par vienu lietu: Eiropas bankām ir jāsniedz lielāks ieguldījums kopējā labklājībā. Taču viņiem tas būtu jādara, veidojot kapitāla rezerves, kas padarīs viņus un visu ekonomiku noturīgāku un dinamiskāku, nevis maksājot papildu nodokļus, kuru dēļ nākamajai krīzei ir lielāka iespējamība, ka viņiem būs vajadzīga glābšana. Kā ikviens Villija Satona darbinieks var apliecināt, banku aplaupīšana nav ceļš uz ilgtermiņa labklājību.

Vairāk no Bloomberg atzinuma:

Negaidīti Itālijas banku nodokļi neiztur stresa testu: Markuss Ešvorts

• Itālija sagrauj baņķieriem pludmales laiku: Reičela Sandersone

• Personal Oil Price Shock – Olive Oil, tas ir: Javier Plus

Redaktori ir Bloomberg Opinion redakcijas kolēģijas locekļi.

Vairāk šādu stāstu ir pieejami vietnē bloomberg.com/opinion

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top