Varētu krasi mainīt augstākās izglītības apmaksas sistēmu / Eseja

Ņem vērā – stāsts ir publicēts pirms 1 gada

IZM ir sagatavojusi ziņojumu par konceptuālu augstākās izglītības finansēšanas projektu: pakāpeniska pāreja septiņu līdz desmit gadu laikā uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansētu (līdzmaksājuma) sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka piedāvā sociāli vienlīdzīgāku izglītības pieejamības modeli, taču ne visās studiju jomās. Jaunā sistēma noteiks, ka noteiktas prioritārās studiju jomas, piemēram, STEM un izglītība, studiju beigušajiem nodrošinās pilnu valsts finansējumu. Savukārt tiem, kas studē citās studiju jomās, viņu maksājumi netiks segti. Plāns piedāvā arī bezmaksas studijas valsts augstskolās tiem, kuri cieš no sociālās nenodrošinātības.

Plānots, ka studentu līdzmaksājums vienam mācību gadam būs 600 eiro prioritāro jomu studentiem un 1000 eiro citu jomu studentiem, ko varēs segt ar turpmāku maksājumu, izmantojot valsts garantētās kreditēšanas sistēmu neatkarīgi no plkst. studenta un viņa ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis.

STEM jomās studenta līdzmaksājums ir 600 eiro akadēmiskajā gadā, ko valsts noņems, ja students absolvēs.

Izglītības un veselības programmās studenta līdzmaksa ir 1000 eiro akadēmiskajā gadā, ko valsts noņems, ja students absolvē augstskolu un strādā izglītības vai veselības iestādē.

Visās valsts augstskolu fakultātēs valsts apmaksās visas studiju izmaksas. Bezmaksas studijās IZM shēmas ietvaros būs arī tie, kuri mācības uzsāks līdz ar Valsts aizsardzības dienesta slēgšanu.

Pēc ministrijas domām, pašreizējā valsts segto budžeta vietu un apmaksāto vietu sistēma veido sociāli regresīvu sistēmu. Apmēram 60% studentu maksā pilnu mācību maksu, bet 40% atrodas budžeta vietās, un budžeta vietu iegūšana (pamatojoties uz labākām atzīmēm iepriekšējos izglītības līmeņos) ir saistīta ar labāku ģimenes sociāli ekonomisko stāvokli.

Jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis paredz, ka valsts dubultos investīcijas augstākajā izglītībā, palielinot valsts finansējumu uz vienu studentu un palielinot snieguma finansējuma apjomu augstākajai izglītībai. Diferencētu kritēriju (doktora grāds, darbs kvalificētos amatos u.c.) piemērošana atbilstoši valstu augstskolu reitingiem (sākot ar zinātniskajām universitātēm) ļautu augstskolām sasniegt izcilību dažādās jomās un nostiprināt savu stratēģisko specializāciju.

READ  Pētījums: ledāji Aļaskas ledus laukā kūst "ļoti satraucošā" ​​ātrumā

IZM ieceri paredz īstenot gada laikā, sākot ar 2023./2024.mācību gadu.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top