Latvijā pēdējo 10 gadu laikā noslīkuši aptuveni 100 bērni un jaunieši vecumā līdz 19 gadiem. Peldēšanas nodarbības tiek piedāvātas tikai 29% vispārizglītojošo skolu, Saima sporta apakškomisijā pastāstīja Latvijas Peldēšanas federācijas vadītājs Aivars Platonovs. Turklāt dažas skolas īsteno šo apmācību vienu gadu, bet dažas divus vai vairāk gadus, tāpēc pieeja ir ļoti atšķirīga.
“Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki mirst ūdenī, ir tas, ka viņi domā, ka ir ļoti labi peldētāji, bet patiesībā viņi ir ļoti slikti peldētāji.
“Taču mēs redzam, ka finansējums nav atrasts [..]Tajā pašā laikā starptautiskiem sporta pasākumiem tiek piešķirti 16 miljoni ASV dolāru. Tad uzticamība [..] “Šī prioritāte ir zaudēta,” sacīja Platonovs.
NVO šo jautājumu aktualizēja vairākus gadus un runāja par to dažādās parlamenta komisijās, taču šis jautājums netika risināts. Platonovs sacīja, ka organizācijas ne reizi nav aicinātas uz Izglītības ministriju, lai apspriestu risinājumus programmas īstenošanai, secinot, ka šobrīd nav politiskās gribas risināt šo jautājumu.
IZM sacīja, ka lūgusi atbalstu peldēšanas apmācības programmas iniciatīvai, taču valdība to neatbalstīja un līdzekļi tai netika piešķirti.
Līdzekļi nākamajam gadam tagad tiks pieprasīti 1,6 miljonu eiro apmērā, un par katru gadu pēc tam tiks pieprasīti 3,2 miljoni eiro.
Savukārt Valdības izglītības satura centrā pavēstīja, ka peldēšanas rezultāti, kas skolēniem jāsasniedz trešā, sestā un devītā kursa beigās, jau ir iekļauti izglītības standartos. Taču šīs apmācības nav obligātas un ir atkarīgas no skolā pieejamās infrastruktūras, un tad ūdens drošība ir jāmāca “vismaz teorētiski”.
Latvijā šobrīd ir aptuveni 50 peldbaseini. Peldēšanas federācija atzīmē, ka aptuveni 75% no visiem bērniem varētu apmācīt, izmantojot esošo infrastruktūru. Federācija piebilda, ka pat tad, ja līdzekļi tiktu piešķirti, kopīgā peldēšanas izglītības programma tik un tā būtu jūdžu attālumā.
Saimas sporta apakškomiteja šo jautājumu plāno izskatīt jūnija sākumā.
Kā jau gadu gaitā vairākkārt norādījusi LSM, Latvija ik gadu saskaras ar nopietnu noslīkušo un citu ūdens traģēdiju skaita nopietnu problēmu. Latvija nemainīgi ieņem pirmo vietu Eiropas līgas tabulās pēc noslīkšanas gadījumu skaita uz vienu iedzīvotāju, reģistrējot desmitiem nāves gadījumu vasarā un ziemā, kad pārgalvīgi makšķernieki regulāri krīt ledū. Statistika liecina, ka vidēji ik pēc trim dienām no ūdens tiek izvilkts kāds miris: 2020. gadā – 122, 2021. gadā – 100, 2022. gadā – 94, bet 2023. gadā – 111.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
