Latvijas Sociālo un nodarbinātības komiteja Saima trešdien, 14.septembrī, atbalstīja Veselības ministrijas ierosinājumu atteikties no pamata veselības apdrošināšanas groza, sašaurinot valsts apmaksātās veselības aprūpes saņēmēju skaitu.
Saskaņā ar veselības ministra Daniela Bafeta teikto, Veselības aprūpes finansēšanas likumā pašlaik ir sīki aprakstīts divu grozu veselības aprūpes apdrošināšanas princips.
Viens no tiem ir veselības aprūpes minimums jeb “būtiskākais grozs” Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām un citiem, kas nav sociāli apdrošināti. Otrs variants – valsts obligātā veselības apdrošināšana jeb “pilnais grozs” ir paredzēts iedzīvotājiem, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts sistēmas ietvaros, un cilvēkiem ar mazāku sociālo aizsardzību (bērniem, pensionāriem, bezdarbniekiem).
Pēc Bufota teiktā, šīs jaunās sistēmas apstiprināšana ir atlikta līdz gada beigām, lai dotu valdībai iespēju nākt klajā ar likuma grozījumiem, kas palīdzētu likumā ar finansējumu ieviest viena groza valsts veselības apdrošināšanas principu. no valsts budžeta.
Ministrs uzskata, ka būtu labi sašaurināt to loku jeb cilvēkus, kuri ir tiesīgi saņemt valsts apmaksāto veselības aprūpi, jo šobrīd tā ir pieejama ikvienam.
Tajā pašā laikā Latvijā ir cilvēki, kuri faktiski nedzīvo valstī, bet atgriežas atvaļinājumā un izmanto valsts veselības aprūpes sistēmu.
Piemēram, pagājušajā gadā valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus izmantoja 1100 personas (pilsoņi un nepilsoņi), kuru reģistrētā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas.
“Mums ir skaidri jādefinē, kuri iedzīvotāji ir tiesīgi un kuri nav tiesīgi saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi. Risinājums ir precizēt, ka veselības aprūpe Latvijā tiek finansēta reģistrētiem iedzīvotājiem. Tas ir svarīgi, jo reģistrētie iedzīvotāji ir nodokļu rezidenti, bet mums nav iespējas motivēt cilvēkus pārreģistrēt dzīvesvietu Latvijā,” sacīja ministrs.
Vienlaikus viņa piebilda, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks sniegta neatkarīgi no alternatīvas.
Cits risinājums ir izveidot sociālās iemaksas jeb veselības nodokli cilvēku grupām, kas attiecīgos nodokļus nemaksā. Taču tas ir valdības pienākuma nepalielināt nodokļus pārkāpums, un tas neatšķirtos no binārā groza principa.
Veselības ministrija rosina atteikties no pamata veselības apdrošināšanas groza un ieviest principu, pēc kura Latvijā tiek nodrošināta veselības aprūpe de facto deklarētajiem iedzīvotājiem un konkrēti noteiktām grupām, sākot no bērniem līdz bēgļiem.
Ministrija iesniedza Pārstāvju palātai vairākus priekšlikumus, kas saistīti ar visaptverošas obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu.
Ministrija uzskata, ka “divu grozu” sistēma diskriminēs un ierobežos veselības aprūpes pieejamību simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju.
Ministrija atzīmē, ka, neskatoties uz šī jautājuma vairākkārtēju aktualizēšanu, vienošanās ar citām ministrijām un koalīcijas partijām netika panākta. Galvenais iebildums, ko saņem Veselības ministrija, ir tas, ka ir cilvēki, kuri ir deklarējuši dzīvesvietu Latvijā, bet faktiski dzīvo citur. Ministrijas ieskatā deklarētās rezidentūras jautājums jārisina ar citiem līdzekļiem, nevis izmantojot ārstus.
Veselības aprūpe nav kontroles mehānisms, tā ir domāta cilvēku veselības aizsardzībai. Tāpēc ministrija nolēma līdz oktobrim šo iniciatīvu atkārtoti iesniegt valdošajai koalīcijā un Saimai.
